Kapilāra smaids

Balts. Melns. Sarkans.

Uldis Čamans. Gleznas

2009.g. maijs-jūnijs

Lai apskatītu visus darbus, spiediet šeit

Saistošā atmosfēra. Latviešu mūsdienu glezniecība

2009.g. aprīlis

Lai apskatītu visas gleznas, skatieties sadaļu "Mākslinieki"

Sekotāji. Latviešu mūsdienu glezniecība

2009.g. marts

Lai apskatītu visas gleznas, skatieties sadaļu "Mākslinieki"

Abstraktā vīzija. Latviešu mūsdienu glezniecība

2009.g. februāris

Lai apskatītu visas gleznas, skatieties sadaļu "Mākslinieki"

Gleznas. Latviešu mūsdienu glezniecība

2009.g. janvāris

Lai apskatītu visas gleznas, skatieties sadaļu "Mākslinieki"

Piezemēšanās. Latviešu mūsdienu glezniecība

2008.g. decembris

Lai apskatītu visas gleznas, skatieties sadaļu "Mākslinieki"

Radošā saziņa

2008. gada oktobris - novembris

Lai apskatītu visas gleznas, spiediet šeit>>>

Jēkabpils plenērs 2008

    25. augustā, piedaloties krietnam pulkam mākslas interesentu, kultūras dzīves organizatoriem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, galerijā "Mans's" tika atklāta "Jēkabpils plenēra 2008" dalībnieku darbu izstāde. Desmit mākslinieki, no kuriem puse pārstāvēja jauno gleznotāju paaudzi, septiņās dienās radījuši vairāk nekā 50 darbu. Plenēra organizatore — Jēkabpils pilsētas dome — nebija dalībniekiem strikti izvirzījusi prasību turēties pie ainavu žanra, kas liktos diezgan loģiski pašvaldības finansētam projektam, bet ļāvusi brīvi izpausties katram māksliniekam viņa gleznošanas manieres robežās. Daugava, vecā apbūve un kultūrvēsturiskas ēkas bijušas galvenie iedvesmas avoti Roberta Muža, Jāzepa Pīgožņa, Neonillas Medvedevas, Zanes Balodes, Karīnas Rungenfeldes ainavām, turpretī Tatjana Krivenkova saviem abstraktajiem darbiem iedvesmojusies no Strūves meridiāna punkta apmeklējuma. Dace Lapiņa, neatkāpjoties no sava iemīļotā klusās dabas žanra, par darba fonu izvēlējusies rāmu pilsētas panorāmu, bet Jānis Purcens uz Jēkabpili raudzījies gan no lejas uz augšu,  gan no putna lidojuma, kā rezultātā radies ļoti ekspresīvs  pilsētas tēls. Neatkāpjoties no sev ierastās monohromatiskās krāsu gammas, interesantus darbus radījusi Patricija Brekte. Ar viņas gleznām kontrastē Anitas Melderes ekspresīvie krāsu laukumi, kurus inspirējusi mākslinieces sajustā pilsētas mistērija. Jāpiebilst, ka vienu dienu plenēru apmeklēja arī Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs, un arī no šīs īsās vizītes izstādē palicis viens viņa darbs. Jāpiebilst, ka, lai ekspozīciju padarītu pilnasinīgāku, mākslinieki  vairākus darbus speciāli šai izstādei bija sagatavojuši jau iepriekš.

   Preses konferencē vecmeistars Jāzeps Pīgoznis uzslavēja plenēra formātu, kad vecākās paaudzes mākslinieki strādā kopā ar jaunajiem, kas liek "vecajiem kleperiem" sasparoties, lai varētu turēt līdzi, savukārt jaunie šo to var arī pamācīties no pieredzējušākiem kolēģiem. 

   Izstādes atklāšanā Jēkabpils domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs  izteica gandarījumu, ka plenēra rezultātā radušies pārsteidzoši interesanti un mākslinieciski augstvērtīgi mākslas darbi, kas tagad nonāks domes īpašumā, bet galvenais, ka mākslinieku darbošanās pilsētas ielās un šī izstāde devusi ieguldījumu kultūras dzīves  bagātināšanā.

   Ar komplimentiem plenēra organizatoriem, Jēkabpils domei, tās sabiedrisko attiecību speciālistei Valdai Priekulei un galerijas "Mans's" vadītājam Uldim Čamanam  neskopojās arī mākslinieki, atzīmējot, ka Jēkabpilī bija sagādāti ideāli apstākļi gan darbam, gan atpūtai. Savukārt U. Čamans uzsvēra, ka šie desmit plenēra dalībnieki  nav vienkārši mākslinieki, bet īstas zvaigznes gan kā gleznotāji, gan kā personības.

   V. Priekule BD pastāstīja, ka plenērs jāvērtē kā izdevies. Pašvaldības rīcībā paliks 10 gleznas, pa vienai no katra mākslinieka, kā to paredzēja iepiekšēja vienošanās, bet iespējams, ka to būs vairāk, jo vairāki autori izteikuši vēlmi atdāvināt visus savus šeit tapušos darbus. Jau tagad skaidrs, ka pa kādai gleznai tiks Jēkabpils mākslas skolai un Agrobiznesa koledžai par palīdzību plenēra organizēšanā, bet par pārējo izvietošanu tiks lemts pēc izstādes slēgšanas. Tomēr galvenais plenēra ieguvums ir pilsētnieku klātienes saskare ar interesantiem, radošiem  cilvēkiem un viņu radītajiem mākslas darbiem. V. Priekule uzsvēra, ka ir vēlme un ieceres, lai šāds plenērs kļūtu ikgadējs, turpmāk iesaistot arī vietējos māksliniekus un mākslas skolas audzēkņus. 

Lai apskatītu visas gleznas, spiediet šeit>>>

2008.g. jūlijs - septembris

Lielā vasaras izstāde 2008

Latviešu mūsdienu glezniecība

Visu vasaru galerija "Mans's" piedāvā skatītājiem apmeklēt ikgadējo "Lielo vasaras izstādi", kas šogad noris 17. reizi. Jau kļuvis par tradīciju, ka daudzi atzīti mākslinieki veido darbus tieši šai izstādei. Šovasar pirmizrādi Jēkabpilī piedzīvo Maijas Tabakas, Jāzepa Pīgožņa, Intas un Kārļa Dobrāju, Rituma Ivanova, Frančeskas Kirkes,  četri Ulda Čamana un citu mākslinieku darbi.

Lai arī plaši pārstāvēti vecākās paaudzes meistari, galvenais uzsvars, vismaz darbu skaita ziņā,  izstādes iekārtošanā likts uz jaunajiem gleznotājiem. Ekspozīcijā plaši pārstāvēti gan Mākslas akadēmijas studentu, gan tikko to beigušo mākslinieku — Sanitas Frīdenbergas, Jāņa Dukāta, Neonillas Medvedevas (tikko ieguvusi SEB bankas stipendiju), Lauras Vecmanes, Zanes Balodas, Reiņa Liepas, Beatas, Evas Vēveres, Kristīnes Urbanovičas, Zanes Lūses, Kaspara Perska, Kārļa Vītola  u.c.  — darbi. Kā vienmēr provokatīvi tiešs ir Kristiāns Brekte. No viņa neatpaliek arī Otto Zitmanis, kas pēdējā laikā plašāku publicitāti ieguvis, noformējot jauno grupas "Prāta vētra" albumu. Jau ilgāku laiku galerijas izstādes, arī šī nav izņēmums,  neiztiek bez  Imanta Vecozola klusajām dabām, Intas Celmiņas ziediem, Jāņa Zemīša kubisma manierē veidotajām kompozīcijām, Tatjanas Krivenkovas abstraktajiem gleznojumiem, Ilzes Avotiņas vasarīgi krāsainajiem un Laimas Eglītes filozofisku noskaņu darbiem. Ainavu žanru pārstāv Olita Gulbe, Juris un Andrejs Ģērmaņi, Aleksejs Naumovs un Roberts Muzis. Uzmanību noteikti piesaistīs arī kolorītie, dažādiem personāžiem bagātie  Agijas Auderes darbi. Vairākas mākslinieces —  Karīna Rūgenfelda, Liena Baklāne, Frančeska Kirke — pievērsušies austrumu motīviem, turpretī Kārlis Dobrājs eksponē vairākus darbus, kas veltīti Bībeles tēmām.  Kārtējo reizi jāpiebilst, ka tik lielu latviešu mūsdienu glezniecības izstādi ārpus Rīgas iespējams baudīt tikai Jēkabpilī, galerijā "Mans's".

Lai apskatītu visus izstādes darbus, spiediet šeit!

Galerijā "Mans's" skatāma jauna izstāde "Saulainā pietura – Maroka", kurā 7 mākslinieki — Jāzeps Pīgoznis, Edmunds Lūcis, Dace Saulīte, Aija Bāliņa, Kārlis Siliņš, Andris Vītols un Sarmīte Caune — 130 darbos dalās savos iespaidos par šo eksotisko zemi. Darbi tapuši 2007. un 2008. gadā  februāra beigās un martā  gleznojot gan plenērā, gan ceļojuma iespaidus uz audekla liekot jau mājās. Agrs pavasaris radošajiem ceļojumiem izvēlēts galvenokārt tādēļ, ka šajā laikā Marokā ir pavasaris, zied augļukoki un nav vēl pārāk karsts. Mākslinieki apmetušies Marakešā, un šī pilsēta, tās iedzīvotāji, tirgus ainas, eksotiskā daba un netālie Atlasa kalni ir bijusi viņu darbu tēma. Lai arī vairāki darbi bijuši izstādīti dažādās izstādēs, kopā un tik lielā skaitā tie pirmoreiz redzami Jēkabpilī. Izstādi apmeklēja arī darbu autori un labprāt dalījās iespaidos par šo tālo zemi, kas mums pirmām kārtām asociējas ar oranžiem apelsīniem, kam uzlīmēti melni rombiņi ar uzrakstu "Maroco".  

Vaicāts, kāpēc darbos maz spilgtu krāsu, J. Pīgoznis uzsvēra, ka Maroka nav tropu zeme, bet valsts Saharas tuksneša malā. Iespējams, tieši ģeogrāfiskais novietojums ir tas, kas nosaka dominējošās krāsas dabā — sudraboti pelēko atmosfēras un dedzināta māla zemes toni. Savukārt E. Lūcim interesanta likusies divu kultūru — arābu un berberu — saskarsme un līdzāspastāvēšana. Viņš berberu ornamentos saskatījis daudz kopīga ar Lielvārdes jostas rakstiem. Vietējo iedzīvotāju attieksme pret māksliniekiem, arī sievietēm, esot bijusi neuzbāzīga un labvēlīga, iespējams tāpēc, ka pats šīs zemes karalis esot liels mākslas cienītājs. Savukārt karaļa sieva ir speciāliste elektronikā, tādēļ pat visattālākajā ganu teltī ir gan satelītantena, gan dators, gan interneta pieslēgums. Marokāņu dzīves līmeni neesot iespējams novērtēt, jo tur ir pavisam cita vērtību sistēma un dzīves uztvere. Kaut viens piemērs — ja cilvēks ticis pie bagātības, viņš trūcīgajiem uzliek bezmaksas ūdens krānu. Un vēl, kā smējās mākslinieki, vietējiem nevar iestāstīt, ka lielie stārķu bari, kas ziemā redzami visapkārt, īstenībā ir gājputni, kas pavasarī atgriežas savā dzimtenē Latvijā. Visi mākslinieki uzsvēra, ka šogad noteikti nebija pēdējā viņu viesošanās reize saulainajā  zemē Marokā.

Lai apskatītu visus darbus, spiediet šeit

2008.g. janvāris - marts

Apgāztais prieks

Latviešu mūsdienu glezniecība

  Galerijas ilglaicīgo un arī jauno autoru darbu kompilācijas centrā ir Tatjanas Krivenkovas abstraktie, ģeometriskie un smalki kolorizētie darbi. Tieši viņas reiz teiktais lieti noderētu par šīs izstādes moto: «Māksla — nu kam viņa ir vajadzīga? Tas ir tāpat kā ar ziediem — ne no tiem paēst, ne izdzīvot, bet bez tiem nevar». Šoreiz skatītājam nevajadzētu lieki sasprindzināties, meklējot ekspozīcijas koncepciju, bet vienkārši baudīt radīšanas prieka rezultātu, ko mākslinieki izlikuši uz audekliem. Līdzās autoritatīvo mākslinieku — Alekseja Naumova, Jāņa Oša, Intas Dobrājas, Roberta Muža, Helēnas Heinrihsones, Jāņa Zemīša  u.c. — darbiem, plaši pārstāvēta arī jaunā paaudze — Eva Vēvere, Inese Sudane, Jānis Dukāts, Diāna Adamaite, Laura Vecmane, Ingūna Liepa, Neonilla Medvedeva, Anda Lāce u.c. Jauno mākslinieku darbu atlase šai izstādei notika paralēli atlasei galerijā "Arsenāls" notikušajai izstādei "Našķu bumbas", kas ieguva samērā lielu publicitāti.

   Iespējams, siltās ziemas vai gaidāmā pavasara dēļ ekspozīcijā gandrīz nav tumšu darbu, un kopējais iespaids ir saulains un optimistisks.

Lai apskatītu visus

izstādes darbus,

spiediet šeit>>>>>

2007. novembris - 2008. janvāris

Marks Rotko

    Galerijā apskatāmi 40 dažādos daiļrades posmos radīto gleznu posteri, kurus izstādei ar mākslinieka mantinieku atļauju atvēlējis Daugavpils Novadpētniecības un  mākslas muzejs. Tie, protams, nav oriģinālās gleznas, bet gan tehniski un mākslinieciski augstvērtīgi posteri uz audekla un citiem materiāliem. Lai gan posteriem pietrūkst gleznotāja otas triepiena faktūras un dziļuma, tomēr arī tie spēj skatītājam sniegt pietiekamu emocionālu pārdzīvojumu. Izstādītie darbi aptver plašu Rotko daiļrades posmu no 20. gadsimta 30. gadiem līdz pat  mākslinieka dzīves beigām — no ainavām un portretiem līdz fresku skicēm un abstraktajiem gleznojumiem, pēc kuriem viņu lielākoties atpazīst visā pasaulē.

       Marks Rotko (Mark Rothko), īstajā vārdā Markuss Rotkovičs ir viens no 20.gs.nozīmīgākajiem, pasaules slavu ieguvušiem māksliniekiem, kura vārds ir saistīts ar Latviju. Viņš ir Amerikas Savienoto Valstu pēckara glezniecības viena no centrālajām figūrām, kurš kopā ar Bārnetu Ņūmenu un Klifordu Stillu Stili) pārstāv t.s. Ņujorkas skolas abstraktā ekspresionisma virzienu. Dzimis Daugavpilī -1903.gadā 25.septembrī. Viņa ģimene emigrēja uz ASV, kad zēnam bija desmit gadi un 1913.gadā apmetās uz dzīvi Portlendā Oregonas štatā (ASV). 1921.gadā Rotko iestājās Jeilas (Yale) universitātē, taču pēc diviem gadiem viņš pārcēlās uz dzīvi Ņujorkā un mācījās pie Maksa Vēbera  Mākslas studentu līgā, kur iepazinās ar kubismu un Pola Sezāna daiļradi.

   Līdzīgi kā citi viņa paaudzes mākslinieki, Rotko izmēģināja vairākus stilistiskos virzienus, līdz gadsimta vidū nonāca pie sev vien raksturīga stila. 20. un 30.gados viņš uz papīra un audekla rada simtiem figurālu darbu, attēlojot aktus, portretus, interjerus ar cilvēku figūrām, lielpilsētu skatus un dabas ainavas. Ap 1940.gadu viņš uzsāk grieķu -romiešu mītu izpēti virknē neo-klasikas gleznu, kurām raksturīgas slāņveida kompozīcijas, līdzīgas romiešu sarkofagiem un grieķu frīzēm, ar cilvēku, dzīvnieku locekļiem un hibrīdiskām figūrām. Ap 1947.gadu Rotko savā daiļradē izskauda visus tēlainos elementus, savukārt, līdz 1950.gadam bija krietni mainījis savu gleznu kompozīciju, pārejot uz taisnstūra formām un samazinot to skaitu uz divām līdz četrām, kā arī izvietojot tās vertikāli uz krāsaina pamata, kas saglabājās kā māksliniekam raksturīgs stils: gleznas, kas atbilst viņa ideālam - ,,sarežģītas domas vienkārša izteiksme".

   1958.gadā mākslinieks saņēma savu pirmo pasūtījumu - monumentālos gleznojumus Ņujorkas restorānam ,,The Four Seasons" (,,Četri gadalaiki"). 1961.gā Ņujorkas Modernās mākslas muzejs sarīkoja M.Rotko personālizstādi, kas bija viņa daiļrades kulminācija, un tā apceļo lielākās Eiropas pilsētas. 1962.gadā viņš pabeidza sienas gleznojumu sēriju Harvardas Universitātē, 1964.gadā uzsāka pasūtījuma darbu -sienas gleznojumus Hjūstonas kapelā ( kura tika svinīgi atklāta 1971.gadā). Marks Rotko bija izlēmis beigt savu dzīvi pašnāvībā Ņujorkas studijā 1970.g.

Lai apskatītu visus

izstādes darbus,

spiediet šeit>>>>>

2007. g. oktobris-novembris

Gleina

Latviešu un baltkrievu mākslinieku projekts

GLEINA*  Ideja apvienot Vitebskas un Daugavpils māksliniekus ir pati par sevi saprotama. Pilsētas, kuras ir dāvājušas pasaulei Marku Šagālu un Marku Rotko un kurām ir kopīgaskultūras tradīcijas šajā laikā, neraugoties uz ģeogrāfisko tuvību, atrodas dažādās robežaspusēs. Taču šīs abas pilsētas telpā un laikā apvieno upe. Lai arī tās nosaukums skan dažādi - Daugava un Dvina, bet tā ir sekmējusi abu pilsētu -Daugavpils un Vitebskas pastāvēšanu. Ir mainījušies laiki un cilvēku likteņi, pilsētu un pat valstu nosaukumi, uzplaukumu un norietu ir piedzīvojušas veselas tautas un kultūras, bet šī upe nemainīgi plūst no savas iztekas uz jūru. Daugava kā ūdensceļš tik būtiski vairs neietekmē ekonomiku un tirdzniecību kā senāk, un plosti tās ūdeņos ir retums. Bet tās noslēpumainie ūdeņi atstāj iespaidu uz katru no mums, kurš dzīvo tās krastos, sniedzot atbildes uz jautājumiem, kurus mēs ik dienu uzdodam viens otram. Mūsdienu mākslas izstāde apvienojusi ne vien atšķirīgu mākslas skolu pārstāvjus, bet arī dažādu paaudžu 54 māksliniekus. Tā simbolizē  viena liela plosta daļas, kuras apvienojušās dodas ceļā pa Baltkrieviju un Latviju – no Vitebskas uz Gomeļu, Bobruisku, Mogiļevu, Minsku, Daugavpili, Jēkabpili, Madonu, Rīgu...  Izstāde “Gleina” ir veidota ar cerību, ka arī turpmāk radīsies ne mazāk interesanti kopīgi projekti. Vēsture liecina, ka māksla ir spējusi pastāvēt visos laikos.

*Gleina – plosta posma nosaukums Rietumu Dvinas baseinā. Vairākas gleinas sasietas kopā izveidoja plostu.

Projektā piedalās: Ineta Auzāne, Svetlana Baranovska, Deniss Barkusovs, Tatjana Beregeiko, Zane Bērziņa, Maija Bērziņa, Viktorija Boikina, Aleksandrs Voitehovskis, Jeļena Volkova, Romualds Gibovskis, Dina Daņiloviča, Nataļja Demšova, Oļegs Jeļizarovs, Ilgvars Zalāns, Kalvis Zālītis, Vasilijs Zeņko, Pjotrs Kiriļins, Ivans Krasovskis, Viktorija Krupska, Ņina Leonidova, Silva Linarte, Nataļja Marinoha, Oļegs Marinoha, Leonīds Medvedskis, Valda Mežbārde, Viktors Nikolajevs, Andrejs Mihailovs, Grigorijs Mihejevs, Dmitrijs Mšars, Violeta Ņekrasova, Maksims Osipovs, Gļebs Otčiks, Ināra Petruseviča, Andrejs Piskuns, Tatjana Piskuna, Alina Pitk, Oļegs Prakorins, Ludmila Procenko, Oļegs Skorovodko, Jeļena Tolobova, Mairita Folkmane, Ivo Folkmanis, Olga Hohlova, Uldis Čamans, Sergejs Čertiļins, Līga Čible, Ilona Šauša, Jūlija Šaikova, Viktors Šilko, Dmitrijs Jakimčuks, Tatjana Jakovļeva, Aleksandrs Pavlovskis, Oskars Jansons.

Lai apskatītu visus izstādes darbus, spiediet šeit>>>>

2007. g. jūlijs - septembris

Lielā vasaras izstāde 2007

Mūsdienu latviešu glezniecība

Lielā vasaras izstāde notiek 16. reizi. Pārstāvēti vairāk nekā 100 autori ar 300 darbiem. Izstādes koncepts ir parādīt dažādu paaudžu gleznotāju darbus; kā vienas pārstāvji ietekmē citas paaudzes daiļradi, vai arī tieši otrādi, neņemot vērā uzkrāto pieredzi, meklē savu ceļu mākslā. Plaši pārstāvēti dažādi glezniecības stili un žanri - no reālisma līdz impresionismam un postmodernismam un no klusajām dabām, aktiem un ainavām  līdz abstraktām kompozīcijām. Daudzi darbi tapuši speciāli šai izstādei un agrāk nav bijuši izstādīti. Atzītu un populāru gleznotāju darbi mijas ar jauno mākslinieku gleznām, profesoru veikums ar studentu darbiem. Izstāde parāda latviešu mūsdienu glezniecību visā tās daudzveidībā, ļaujot apjaust tās sasniegto līmeni un sniedzot ieskatu attīstības tendencēs.

Lai apskatītu visus izstādes darbus,

spiediet šeit>>>>

Lai apskatītu visus

 izstādes darbus,

spiediet šeit!>>>>>>

2007. gada aprīlis- maijs

Iznākums ar četriem

Edmunds Lūcis, Diāna Vernera, Gunta Smilgina, Laine Kainaize

Edmunds Lūcis

Elegantie un vienlaikus atturīgie Edmunda Lūča sieviešu kailfigūru zīmējumi mūs uzrunā tādā mākslas valodā, kura liekas sveša mūsdienu kultūras paradigmu refleksijām. Līnijas, ķermeņa apjoma un masas, gaismēnu un cilvēku  raksturojošo ķermeņa proporciju studijas  aizrauj, tomēr tās kalpo tikai kā funkcionāls līdzeklis, ar kuru palīdzību mākslinieks konstruē savas mākslas tēlus, pētot savu modeļu cilvēciskās būtības visnetveramākos aspektus.Edmunds Lūcis ir savdabīga un uzmanības vērta personība Latvijas mākslas dzīvē. Būdams Latvijas Mākslas Akadēmijas Glezniecības nodaļas 1993. gada absolvents, mākslinieks nekad nav sevi asociējis ar aktuālajiem mākslas pašmanifestācijas procesiem, savu daiļrades kredo atrodot patstāvīgas mākslinieciski estētiskas koncepcijas izkopšanā. Tomēr mākslinieka veidoto mākslas tēlu šķietamā vienkāršība un pašsaprotamība ir tikai izsmalcinātas lamatas, kurās nokļūst ikviens, kurš ļāvies kārdinājumam uzskatīt, ka ir nolasījis visu mākslinieka iecerēto vēstījumu.

A. Teikmanis

Diāna Vernere  

Ieguvusi humanitāro zinātņu maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā, mācījusies profesora P. Martinsona meistardarbnīcā. D.Vernera strādā Ogres Amatniecības vidusskolā, sniedz konsultācijas interjera dizainā. Rīko keramikas simpozijus Ogres rajonā. Izstādēs piedalās no 1992. gada. Darbi privātkolekcijās ASV, Šveicē, Vācijā, Krievijā, Lietuvā, Latvijā.

Gunta Smilgina

1983. gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļu pie profesora Induļa Zariņa. Diplomdarbs "Senā Rīga". Izstādēs piedalās kopš 1983. gada. No 1991. gada Latvijas Mākslinieku savienības biedre. Glezno eļļas tehnikā. Tematika - ziedi, akti, klusās dabas, ainavas. Ar galeriju māksliniece sadarbojas vairāk nekā 10 gadus. Piedalījusies vairākās grupu izstādēs. Jaunākos darbus izstādījusi vasaras izstādēs. Darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā, Beļģijā, Francijā, Vācijā, Anglijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Kiprā, ASV, Kanādā.

 Laine Kainaize

Gleznotāja dzimusi Rīgā. 1980. gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu.2001. gadā ieguvusi Mākslas maģistra grādu. Kopš 1979. gada  iedalās izstādēs. Strādā eļļas tehnikā, akvarelī, zīmējumā. No 1982. gada Latvijas Mākslinieku savienības biedre. Kopš 1992. gada strādā Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskolā par mākslas pedagoģi. No 1987. gada personālizstādes Rīgā, Madonā, Limbažos, Salacgrīvā, Jūrmalā, Tukumā, Jaunpiebalgā, Jelgavā, Dobelē, Bonnā (Vācijā). Darbi izstādīti Latvijā, Gruzijā, Uzbekistanā, Krievijā, Somijā, Vācijā, Francijā Anglijā, Indijā, ASV. Darbi atrodas Latvijas un Krievijas Mākslas fondu kolekcijās, privātkolekcijās Latvijā, Čehijā, Vācijā, Francijā, Anglijā, ASV.

Lai apskatītu visus

 izstādes darbus,

spiediet šeit!>>>>>>

2007. gada marts

Asta Keraitiene. Manas bērnības mirkļi

A. Keraitiene dzimusi 1971. gadā Lietuvā, Rokišķos. 1991. gadā beigusi Telšu lietišķās mākslas skolu, kur mācījās apģērbu dizainu. Pašlaik Asta ir māksliniece  dizaina un reklāmas firmā. No 1997. gada piedalās izstādēs kopā ar Rokišķu mākslinieku apvienību "Roda". Asta, izmantojot zīmuļus, pasteli un akrilu, rada savu krāsainu, dekoratīvu pasauli. Daudz darbu aizceļojuši uz privātkolekcijām Krievijā, Vācijā, Itālijā, ASV, Austrālijā, Anglijā un Latvijā. Lai arī māksliniece pēc dabas ir kosmopolīte, darbos dominē lietuviešu  tautas mākslai raksturīgās krāsas un tēli. Pirmo reizi Asta rāda arī eļļas darbus uz audekliem, kuru saturā jaušami bērnībā piedzīvotā un izjustā atspoguļojums.

Galerijai "Mans's" šis ir 10. projekts kopā ar Lietuvas māksliniekiem. Galerija ar darbiem piedalījusies projektos Rokišķos, Dusetā, Zarasos, kā arī organizējusi Lietuvas mākslinieku izstādes Jēkabpilī un Rīgā.  

Lai apskatītu visus

 izstādes darbus,

spiediet šeit!>>>>>>

2007.g. februāris-marts

Maija Bērziņa. Gleznas

“Gleznojot man ir vajadzīga dabas klātbūtne”, stāsta Maija Bērziņa. “Vismaz tuvumā, kaut vai aiz loga. Lai dzirdētu vēju vai jūras šalkas. Tāpēc es piedalos daudzos plenēros - Latvijā, Lietuvā. Agrāk es skicēju, zīmēju tieši dabā. Man bija sakrātas veselas mapes ar šādiem uzmetumiem. Taču sapratu - pēc kāda laika mana interese par šiem motīviem zūd. Skicē ieliku visu spēku un visu dedzību. Īstais darbs iznāca tikai kā atkārtojums vai kopija. Tāpēc tagad strādāju alla prima - dabā iesāku gleznot un arī pabeidzu. Strādājot darbnīcā, darbu var pārmocīt un pazaudēt sākuma noskaņu. Taču noskaņa man ir vissvarīgākā. Es varu izmainīt ainavas elementus un zīmējumu, taču noskaņa vienmēr paliek - tas ir kāds aizejošs mirklis vai, piemēram, vasaras tveice. Man patīk priecīgas, vieglas un gaišas krāsas. Saule un vasara. Savu smagumu gleznās es iekšā nelieku. Rīkojos tieši otrādi - gaiši gleznojot, cenšos to aizmirst. Tāpēc vēlie rudens un ziemas mēneši man ir visgrūtākie - tumšais laiks mani nospiež. Tad sēžu iekšā un domāju, taisu skices”.
Maija Bērziņa dzimusi 1949. gadā, mācījusies Rozentāla skolā un Mākslas akadēmijas pedagoģijas nodaļā. Māksliniece ir Latvijas Mākslinieku savienības un Daugavpils reģiona mākslinieku asociācijas biedre. Personālizstādes: Daugavpils (2005, 1999, 1989, 1988, 1983, 1982), Rīga (1994, 1990, 1982), Salaspils(1999, 1982), Sigulda (1982), Paneveža (1986); grupu izstādes: Daugavpils (1999, 1998, 1997, 1989), Rīga (1999, 1998, 1987, 1994, 1989, 1983, 1976, 1973), Rēzekne (1998), Salaspils (1996), Paneveža (Lietuva, 1987), Ribnica-Damgartene (Vācija, 1999), Parīze (Francija, 1991,1992), Toronto (Kanāda, 1991, 1992).

Lai apskatītu visus

 izstādes darbus,

spiediet šeit!>>>>>>

2007. gada janvāris - februāris

Pēc 30 gadiem tiekoties ... ar Jāni Pujātu

Keramika - "Pūdnīku skūla"

Spilgti ir Latgales kontrasti. Vienkāršais un pieticīgais šeit mijas ar izkopto un grezno. Dažādi laiki, ejot pāri, novadā ir atstājuši savas pēdas, vairāk gan drupu veidā. Un tomēr āri Latgales zilajiem ezeriem, gleznainām birztalām un pakalniem kā gaiša dominante debesīs ietiecās mūra baznīcu augstie torņi. Krāsainība, pretēji ikdienas dzīves pelēcībai, gadsimtu aitā iedzīvinājusies arī tautas mākslas darinājumos.

Latgales keramika šodien tiek uzskatīta par vienu no unikālākajiem amatniecības veidiem Latvijā un arī Eiropā. Tās sākotne meklējama ne tikai ļoti senos etnogrāfiskajos, bet arī arheoloģiskajos slāņos. Māla darinājumi novadā pazīstami kopš 5. gadu tūkstoša pirms  mūsu ēras. Te sastopama ķemmes - bedrīšu, auklas, tekstilā, švīkātā, gludā, apmestā, spodrinātā un cita veida keramika.

Apdedzināšanai izmantoja saimniecības pavardus. Kopš 5. gadsimta pazīstama arī svēpētā keramika. 10. gadsimtā sāka ieviesties ātri rotējoša podnieku ripa un speciāli cepļi. Podniecība veidojās par amatu, kuram pievērsās vīrieši. Pilnveidojās tehnoloģija, trauku tipi, formas, ornamentika. Populārs kļuva taisnu un līkloču līniju raksts, kuru ievilka traukam rotējot uz virpas. 15. gadsimtā parādījās glazūra, vēlāk - angoba.

Līdz ar rūpniecības attīstību pazuda māla tauku īpatsvars citu novadu saimniecībās. Latgalē ekonomiskās situācijas savdabība saglabāja mājamatnieku ražojumu lomu daudz ilgāk. Māla trauku praktiskā pielietojamība noteica daudzu talantīgu podnieku paaudžu izstrādāto  tipu - piena podu, vāravnieku, eļļas trauku, bļodu, krūžu un citu - augstās estētiskās kvalitātes.

Tā kā Latgales novada podnieki izmantoja sauso glazūru un apdedzināšanu veica vaļējos cepļos, tad neatkārtojamo toņu nianšu panākšanā liela loma bija ugunij, dūmiem, tvaikiem, arī nejaušībai.

30.-tajos gados keramiķi sāka piedalīties izstādē. Vispāratzītu autoritāti guva spilgtas personības, kuras radīja un pilnveidoja stilu. Tā A. Palāna darbība noteica vāžu, svečturu formu un rotājumu attīstību visā novadā.  P. Vilcāns deva ievirzi ļoti precīzu, smalku skrāpētu rakstu, virtuozi izsvarotu trauku siluetu tapšanai. 1937. gadā Vispasauls un tehnikas izstādē Parīzē abu šo keramiķu meistarība tika novērtēta ar zelta medaļām, A. P. Riuču, S. Kalves - ar sudraba.

Pēckara periodā podniecību līdz iznīcības robežai noveda kolektivizācijas spaidi. Tautas mākslu reabilitēt tā laika varas vīru acīs palīdzēja tādas kolorītas personības kā mākslinieks E. Detlavs un it īpaši mākslas zinātnieks J Pujāts (1925 - 1988). Mākslas zinātnieks J. Pujāts, lietpratīgi izmantojot tā laika valsts varas lēmumus, izvērsa aktīvu darbību šī senā amata saglabāšanā un attīstīšanā. Rosība sākās Rēzeknes, Daugavpils, Preiļu pusē. Latgales keramikā sevi pieteica jauna paaudze, kas podniecībā ienāca ne tikai tradicionāli amatu pārmantojot, bet arī tā pamatus apgūstot Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolā un papildinoties novada meistaru darbnīcās.

J.Pujāts aizgāja  tā arī nepieredzējis savas grāmatas "Latgales keramika 19. gs. vidus - 20. gs. 80. gadi" izdošanu, bet kā skolotājs viņš savu bija paveicis  Latgales keramika joprojām ir dzīva. Podnieka amats tiek nodots no meistara māceklim un tā tiek saglabāta cilvēces pieredze māla kā materiāla izmantošanā. Īpaši savu skolotāju pat pēc trīsdesmit gadiem novērtē Evalds Vasiļevskis, kurš saka: "Cilvēka spēki nevar četrkāršoties, ne dubultoties, tāpēc katra amatnieka sūtība ir radīt darbus, kas pēc izgatavošanas paņēmieniem, materiāla apstrādes veidiem un apdedzināšanas tehnoloģijām ir klasificējama kā reāli vienīgie eksemplāri. 1976. gada 9. decembrī man bija tas gods satikt savu skolotāj, tā ir nozīmīga diena, kuru gribas atcerēties.

Galerija "Mans's" ir popularizējusi "Pūdnīku skūlas" veikumu visu savu pastāvēšanas laiku, un darīs to arī turpmāk.

Lai apskatītu visus

 izstādes darbus,

spiediet šeit!>>>>>>

2006.g. novembris - 2007.g. janvāris

Norobežotais pārnesums

Latviešu mūsdienu glezniecība

Pēc ikgadējās Latvijas Mākslinieku savienības rīkotās vizuālās mākslas izstādes "Rudens 2006" daļa tur izrādīto darbu pārceļojuši uz Jēkabpils galeriju "Mans's". Tas nav vienkāršs mehānisks  izstādes pārnesums no vienas pilsētas uz otru, jo darbi vēlreiz tika vērtēti un atlasīti, vadoties no galerijas kritērijiem. Ekspozīcija Jēkabpilī papildināta ar vairāku populāru  mākslinieku darbiem, kas organiski iekļaujas izstādes kopainā.

  Ikgadējā Latvijas Mākslinieku savienības rīkotā vizuālās mākslas izstāde „Rudens”, kā allaž, arī  šogad izraisīja plašu rezonansi un diskusijas gan skatītāju, gan mākslas profesionāļu vidū.  Jāatgādina, ka šī, viena no tradīcijām bagātākajām izstādēm mūsu mākslas dzīvē, pretendē atspoguļot ar tradicionālajiem mākslas virzieniem saistītos mākslas procesus Latvijā, līdz ar to tajā vienmēr dominējusi glezniecība, grafika un tēlniecība. Tomēr šā gada „Rudens” izstāde ir zīmīga no vairākiem aspektiem – pie tās koncepcijas un izveides strādāja nevis viens autors, kā ierasts, bet gan četras jaunas kuratores – Ingūna Ģēģere, Elīna Hermansone, Daina Auziņa un Santa Mazika. Ikgadējie “Rudens” apmeklētāji bija pieraduši ik gadus doties uz izstāžu zāli “Arsenāls”, bet šogad ekspozīcijai tika atvēlētas Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja telpas, līdz ar to kuratorēm un ekspozīcijas koncepcijas autorei māksliniecei Sarmītei Māliņai nācās apgūt telpu, kas nebūt nav ideāli piemērota, lai izstādītu glezniecību un grafiku.

   Pēc izstādes slēgšanas Rīgā “Rudens 2006” ekspozīcija zināmā mērā piedzīvoja jaunu izaicinājumu, proti, novembrī un decembrī liela daļa no darbiem - kopskaitā 72 – divās izstādēs  ar nosaukumu “Norobežotais pārnesums” ir aplūkojama Jēkabpils mākslas galerijā “Mans`s”.

    Ikgadējā “Rudens” izstādē varēja piedalīties visi mākslinieki un mākslas augstskolu studenti ar darbiem, kas radīti pēdējo divu gadu laikā. Rezultātā izstādē satiekas dažādu paaudžu mākslinieki no visiem Latvijas reģioniem. Jāpiemin, ka tieši atsaucība no māksliniekiem ārpus Rīgas ļoti iepriecināja šī gada izstādes kuratores. Šķiet, ka arī māksliniekiem šī ir iespēja – iespēja paraudzīties uz saviem darbiem plašākā kontekstā.

   Starp “Rudens 2006” dalībnieku vārdiem ir tādi, kas komentārus neprasa, proti, mūsu vecmeistari – Jāzeps Pīgoznis, Biruta Baumane, Biruta Delle… Mazāk izstādē pārstāvēta vidējā paaudze, bet svaigus un  novatoriskus darbus piedāvā jaunākie - Līva Rutmane, Laura Kovaļevska, Jana Briķe, Gatis Pīpkalējs, Jānis Purcens, Patrīcija Brekte, Kārlis Vītols, Līga Pinne, Diāna Adamaite, Līga Ķempe un citi. Lai arī dominējošais mākslas medijs izstādē ir glezniecība, savdabīgus akcentus tajā ienes Ivo un Mairitas Folkmaņu, un Līgas Čibles mākslas objekti.

   Par laureāti kuratores izvēlēja jauno gleznotāju Daigu Krūzi ar darbu “Spiediens” – par to, ka viņa tradicionālu mākslas veidu ir pasniegusi svaigi un monumentāli, bet gleznotājs Māris Ruskulis ar savu darbu “xxx” ieguva žurnāla “Studija” balvu. “Studija” novērtēja arī jauno mākslinieku Kristianu Brekti, savukārt gleznotāja Maija Bērziņa ar darbu “Ropaži” iemantoja izdevniecības “Neputns” simpātijas.

    Kā kuratores uzsvēra izstādes pieteikumā, ekspozīcijas veidošanas gaitā katrai no viņām bija savs, atšķirīgs redzējums, bet viens kopīgs mērķis – parādīt mūsdienu mākslu Latvijā tādu, kāda tā šobrīd ir. “Rudens” izstādes katru gadu no jauna ļauj mums ieskatīties tanī Latvijas mākslas kopainā, kuru ikdienā reti ir iespēja redzēt.

Elīna Hermansone

Lai apskatītu visas

izstādes gleznas,

spiediet šeit>>>

2006.g. oktobris

Mākoņu sievietes

Dīters un Rozvita Pentceki

Nebijusi akcija "Gleznas upei jeb Gleznu svētceļojums pa Daugavu", kuras laikā mākslinieku duets no Melles Vācijā - Rozvita un Dīters Pentceki - izstāda un ļauj plūst kopā ar Daugavas ūdeņiem 12 lielformāta daudzu gadu laikā veidotajām gleznām, no mākslas notikuma negaidīti pārtop nozīmīgā kultūrtūrisma  izstādē, ļaujot upei kopā ar gleznām līdzināties milzu muzejam un galerijai vienlakus, ieraujot šajā notikumā ikvienu kā liecinieku.

   Vācu mākslinieku pāra akcija aizsākās jau šāgada  martā Vācijā, kad Latvijas lielākajai upe nolemtās gleznas tika izstādītas Mellē un Osnabrukā, vienlaikus turpinot vākt līdzekļus ieceres turpināšanai. Latvijā akcija sākās 5. septembrī, kad Dītera upei lemto gleznu izstāde tika atklāta  Daugavpils cietokšņa Citadelē. Galvenie  akcijas notikumi sākās 11. septembrī, kad darbi, kas ar vasku, parafīnu un citiem materiāliem veidoti ūdensizturīgi, tika nodoti Daugavai, ļaujot tiem plūst kopā ar upes straumi, cik tālu vien iespējams.

   Abi mākslinieki ir Otrā pasaules kara bērni, dzimuši 1939. gadā. Paši vēstures griežos gan cietuši, gan ieguvuši. Kopīgus mākslas projektus organizējuši kopš 1990. gada un īpaši pēdējā laikā kopš Melles un Jēkabpils sadraudzības ceļi viņus 1997. gadā atveduši uz Latviju, daudz domājuši par Latvijas un Vācijas saitēm daudzu gadsimtu garumā. Kādā o sešiem iepriekšējiem mūsu valsts apmeklējumiem Rozvitai un Dīteram spēcīgu iespaidu ar saturisku pildījumu atstājis Daugavpils cietokšņa un Salaspils memoriāla apmeklējums, pēc kā mākslinieku pāris nolēmis abas vietas iekļaut topošajā akcijā kā dominantes. Gleznas, kas izturēja ceļojumu pa Daugavu,  1. oktobra vakarā  Salaspils koncentrācijas nometnes vietā tika sadedzinātas. Akciju noslēdz Dītera grafiku izstāde Galerijā "Mans's".

  Pentceki savos darbos risina varas, ciešanu, tolerances, kara un miera, cilvēku un tautu saprašanās problēmas. Jau 20 gadus Dīters savu daiļradi koncentrē uz renesanses mākslu. Viņš nodevies renesanses mākslinieku gleznu citēšanai - no darba ņem detaļu, ko pārvērš atsevišķā mākslas darbā.

D. Kalniņa

Lai apskatītu visas

izstādes gleznas,

spiediet šeit>>>

2006. gada jūlijs - septembris

Lielā vasaras izstāde 2006

    Galerija „Mans’s” šovasar  svin 15 gadu jubileju un tikpat reižu ir norisinājušās arī  Lielās vasaras izstādes, kas ir gada lielākais notikums galerijas darbībā un kas prasa arī vislielāko sagatavošanās darbu. Izstādīto darbu un pārstāvēto autoru skaits ir audzis un, šķiet, šovasar sasniedzis maksimāli iespējamo pat samērā plašajām ekspozīciju telpām. Labi, ka tiecoties pēc lielākas autoru pārstāvniecības, novārtā nav atstāta ne kvalitāte, ne novitāte.  Jau tradicionāli savus jaunākos, bieži tikko no molberta nākušos darbus, izstādei atvēlējuši  Frančeska Kirke, Maija Tabaka, Inta un Kārlis Dobrāji, Džemma Skulme, Laima Eglīte, Dace Lielā, Imants Vecozols, Biruta Delle, Kristaps, Kaspars un Vija Zariņi, Ivars Heinrihsons un citi gleznošanas korifeji. Plaši pārstāvēti Mākslas akadēmijas pedagogi – Jānis Osis, Uno Daņiļevskis, Aleksejs Naumovs, bet līdzās atzītajiem meistariem viņu audzēkņu - Patrīcijas Brektes, Vikas Kosenko, Diānas Adamaites -  darbi. Atvēlot izstādei vairākus darbus, plašāk savā daiļradē ļauj ielūkoties Tatjana Krivenkova,  Dace Saulīte, Roberts Muzis, Jānis Anmanis, Edvards Grūbe un Inta Celmiņa.   Pirmo reizi galerijā izstādīti atzītu meistaru  - Zinātņu akadēmijas locekles Birutas Baumanes, Jura Dimitera -, kā arī jauno mākslinieku – Lindas Daņiļevskas, Agijas Auderes, Evijas Ķirsones, Līgas Ķempes, Guntas Liepiņas-Grīvas darbi. Sulīgi vasarīgu kolorītu skatītāji atradīs Anitas Melderes, Elitas Patmalnieces, Ilzes, Katrīnas un Kristīnes Luīzes Avotiņu gleznās.

    Izstādes atklāšana un jubilejas svinības pieskaņotas pilsētas svētkiem un ievadīs to kultūras programmu. Lai pasākumu  padarītu atraktīvāku, galerijā un tās apkārtnē paredzēts izvietot biedrības „Melnā muša” projekta „No zemes – debesīs” ietvaros tapušos darbus un speciāli svētkiem izveidotas instalācijas no netradicionāla materiāla – kūdras.  Pirmo reizi galerijas vēsturē ir izdots neliels katalogs. Gan gleznu, gan projekta darbu izstāde iecerēta kā galerijas „Mans’s” un biedrības „Melnā muša” dāvana jēkabpiliešiem un viesiem pilsētas svētkos, kā arī uzticīgajiem mākslas cienītājiem un atbalstītājiem, kas bijuši kopā ar galeriju tās pastāvēšanas 15 gados.

Lai apskatītu visas

izstādes gleznas,

spiediet šeit>

>>

No 2006.g. 20. jūlija

No zemes — debesīs

Kūdras plenēra darbu izstāde

   Kūdra Latvijā ir nozīmīgs derīgais izraktenis. Tā ir savdabīgs organisks veidojums, kas sausā veidā satur vairāk nekā 50% organisko vielu, ko veido nepilnīgi sadalījušies purva augi. Biedrības "Melnā muša" organizētajā radošajā plenērā autori ļāvās burvīgai atklāsmei no šī savdabīgā materiāla radot darbus, kas nes sevī emocijas, pārdomas par dzīvi, mākslinieka pasaules redzējumu un dzīves modeli. Plenērā piedalījās arī fotomākslinieki, kas dokumentēja tajā valdošo radošo gaisotni.

  Plenērā radītie darbi izstādīti galerijā "Mans's" kā velte jēkabpiliešiem un viesiem pilsētas svētkos un galerijas 15 gadu jubilejā. Izstāde papildināta ar vairākām instalācijām, kas tapušas ekspozīcijas iekārtošanas laikā.

  Plenērā piedalījās: Sandra Ābola, Ilze Griezāne, Elita Skrimble, Ieva Boksberga, Agita Šteinberga, Aina Laiviniece, Anita Šteinberga, Māris Becītis, Aigars Rūrāns, Aksana Medne, Anna Vītola, Lelde Šabuņina, Gita Cankale, Ivars Butlers, Jāzeps Višņevskis, Juris Šteinbergs. Instalācijas veidoja Uldis Čamans, Antra Griškena, Gunārs Cankalis.

Lai apskatītu

plenēra bukletu,

spiediet šeit>>>>

2006. gada maijs

Uldis Čamans.  Apzinātā daļa

   Ar šo izstādi sākts īstenots projekts "Formula - ceļš". Projektu atbalsta LKK fonds. Tā mērķis ir uzrunāt skatītājus, atgādinot par 15 galerijas darbības gados organizētajām vairāk nekā 300 izstādēm.

Izstaigājot un aplūkojot darbus piecās telpās, skatītājs iziet galerijas attīstības posmus. Pirmais - sākums, vīzija, alegorija. Šajā posmā dominē zilā cerību un baltā skaidrības krāsa. Otrais posms - sapnis, noslēpums, pierādījums.  Darbi dzeltenos un zaļos toņos, kas simbolizē tiekšanos pierādīt sevi. Trešais posms - domu revīzija, mākoņu pastaiga, pieskāriens. Daudzveidīgā krāsu gamma un nesakārtotās trajektorijās virzītās līnijas liek domāt par dzīves un mākslas krāsainību un nenoteiktību. Ceturtais posms  - laiks dabā, spožais redzējums, saulainā reforma. Darbos izmantotas zelta un sudraba plāksnītes, kas rada asociācijas ar galerijas sasniegto māksliniecisko līmeni,  atpazīstamību Latvijā un ārzemēs. Piektais posms - krāsainā pasaule, pierādījums, prieks un ilūzija. Dominējošā sarkanā krāsa liek sajust galerijas briedumu, darbības pacēlumu jaunā kvalitātē, jaunas enerģijas pieplūdumu.

   Jauna triepienu kvalitāte, faktūru daudzveidība, konkrētu priekšmetu saplūšana abstraktā kontekstā raksturo Ulda Čamana jauno gleznu ciklu. Mākslinieks pierāda, ka arī darbojoties abstraktās glezniecības laukā, var nemitīgi atrast jaunus mākslinieciskās izpausmes veidus, kas neļauj atslābt skatītāju domas plūdumam, turot savas  mākslas cienītājus pastāvīgā intelektuālā sasprindzinājumā.

   Mākslinieks cer, ka šī izstāde kļūs par pavērsiena punktu viņa radošajā biogrāfijā, ļaujot pakāpties uz jauna attīstības posma pirmā pakāpiena. Ar šo izstādi "Apzinātā daļa" tiek simboliski rezumēts 15 gados paveiktais gan mākslas popularizēšanā, gan personīgajā mākslinieciskajā izaugsmē.

Lai apskatītu visas

izstādes gleznas

spiediet šeit!

Lai apskatītu visas

U. Čamana gleznas, spiediet šeit!  

2006. g. marts - aprīlis

Atspīdumi

Mūsdienu latviešu glezniecība

   Pavasara saules atspīdums kūstošajā ledū, gaismas rotaļas ūdenī, domas atspulgs uz audekla, sajūtu refleksija mākslas darbā — tā ir izstādē skatāmo darbu noskaņa.  Ekspozīcija piedāvā atkalsatikšanos ar jau pazīstamām vērtībām — Roberta Muža pelēcinātajām ainavām, Džemmas Skulmes akvareļiem, Intas Dobrājas pilnasinīgajiem kailfigūru gleznojumiem, Ilgvara Zalāna  jūtīgi tvertajām  ainavām, Edītes Krastenbergas reālistiskajiem ziedu gleznojumiem, Osvalda Juškas mītiskajiem tēliem un Vēsmas Ušpeles dzīvespriecīgajām klusajām dabām, kā arī Elizabetes Melbārzdes  jutekliskajiem balerīnu gleznojumiem.

Lai apskatītu visas

izstādes gleznas

spiediet šeit!

2006. februāris

Jānis Kalējs. Gleznas

J. Kalējs dzimis 1923.g. 19. martā Jēkabpils apriņķa Secē. Pēc elektriķa specialitātes apgūšanas Valsts Amatniecības skolā mobilizēts vācu armijā, pēc tam - gūst. Pēc atgriešanās ceļš uz J. Rozentāla mākslas skolu ir slēgts. Zīmēšanas un gleznošanas tehnika apgūta no 1949.g. Rīgā, Republikas arodbiedrību kultūras namā (Mazajā ģildē) sākumā pie mākslinieka Ed. Jurķeļa, paralēli ik gadu piedaloties Em. Melngaiļa Tautas mākslas nama rīkotajos semināros, no 1950. līdz 1993. gadam mākslinieku A. Zviedra, Kalvāna, M. Lielkrastes-Lielandes, J. Medņa, N. Petraškeviča, A. un J. Ģērmaņu un M. Zītares vadībā. Līdztekus apmeklēta zīmēšanas un gleznošanas studija Cēsu muzejā pie mākslinieka A. Droņa. No 1949. gada piedalījies apmēram 250 izstādēs, no kurām ievērojamākās grupu izstādes bijušas Vācijā, Polijā, Lietuvā, Maskavā, Japānā, Cēsu novada izstādēs, Mākslas dienu izstādēs Rīgā. Bijušas 7 personālizstādes Cēsu muzejā, Cēsu izstāžu namā, Rīgā, Strenčos, Vijciemā, vairākās vietās Cēsu rajonā. Personālizstāde apceļojusi arī Dānijas pilsētas - Stenloze, Birkerode, Kopenhāgena. Ļoti daudz darbu no šīm  izstādēm atdāvināti turpat Dānijā. Darbi atrodas Cēsu muzeja kolekcijā, kā arī privātajās kolekcijās ārzemēs.

"Jānis Kalējs savā glezniecībā ir liriķis. Vai par to vajadzētu brīnīties, ja viņš savu krāsu izjūtu, dabas mīlestību un profesionālo gleznošanas māku izkopis Gaujas krastos? Krāsu gamma no kārklu sudrabpelēkā zaļuma līdz egļu tumši piesātinātajam tonim ir viņa varā, bet gleznās šos daudzos zaļumus parasti apvieno ar paletes nazi uzlikts gaišs ūdens spīdums vai zilgans padebesis. Jānis Kalējs paliek liriķis arī tad, kad glezno ziedus - peonijas, ceriņus vai lauku margrietiņas ... Un tomēr Jāņa Kalēja īstais ampluā saistās ar Gaujas līčiem, mežu celiņiem, pavasarīgiem bērziem, jā arī ar Cēsu vēsturiskajām ieliņām, jo Cēsis ir Jāņa Kalēja pilsēta un Cēsu apkārtne ir viņa iemīļotākais gleznošanas objekts".

Andrejs Ģērmanis

Lai apskatītu visas

J. Kalēja gleznas

spiediet šeit!

2005.g. decembris - 2006. janvāris

Zelta griezums

Čehu mākslinieku izstāde

Daněk Ladislav, Hastik Jiři, Hrachovina Jan, Kovařik Slavoj, Kučera Zdaněk,  Langer Radovan, Leonidová Lenka, Mičiková Klára, Přileský Ivo, Sedláček Jiljí, Schneider Lubomir, Vaci Jaroslav, Zlamar Petr, Žampová  Lenka

    Izstāde „Zelta griezums” ir pirmais konkrētais mākslas pasākums projekta „Eiropa-Eiropai” ietvaros. Šī projekta mērķis ir pastāvīga kultūras apmaiņa starp Čehijas Republiku un Baltijas zemēm.

  Izstādes koncepciju veidojuši galerijas PATRO pārstāvji. Šī Vidusmorāvijas lielākās pilsētas Olomouces galerija ir projekta „Eiropa-Eiropai”  iniciators. Ekspozīcijas pamatprincips ir iepazīstināt skatītājus ar Vidusmorāvijas progresīvajiem tēlotājas mākslas virzieniem, kuri šodien ir teritoriāli identificējami ar Olomouces apgabalu tā nepārtrauktās attīstības ietvaros, tajās pozīcijās, kuras reģionā  reflektēja aktuālos Eiropas notikumus salīdzinoši starptautiskā līmenī, kā arī patreiz reprezentē visas valsts attīstības tendences.

   Tieši šo iemeslu dēļ izlasē ir ietverta plaša paaudžu un uzskatu spektra mākslinieku darbi. Tehnisko iespēju dēļ no tēlotājas mākslas nozarēm tika izvēlēta glezniecība, kura pietiekoši precīzi un uzskatāmi reprezentē norādīto programmu. Autori cer, ka izvēlētā koncepcija labvēlīgi uzrunās mērķa publiku un izteikti palielinās uzmanību, kura tiek pievērsta Čehijas Republikai ES ietvaros. Autoru mērķis, protams, ir ne tikai iepazīstināt skatītājus ar savu zemi, bet arī ar savu reģionu un pilsētu Olomouci, kura ir viņu dzimtene. Izstāde piedāvā 14 čehu autoru darbus – kopskaitā 44.

 Čehijas Republikas vēstniecības kultūras atašejs Mical Korecký

Lai apskatītu visas

izstādes gleznas

spiediet šeit!

2005.g. novembris-decembris

Saldās atmiņas

Ir patīkami, ja cilvēkam ir jaukas atmiņas, kurās gremdēties gan baltajos, gan melnajos brīžos. Ja šādas atmiņas ir māksliniekam, tās iegūst vizuāli taustāmu apveidu mākslas darbā, šādā veidā savas pozitīvās emocijas, skaistos brīžus, saldās atmiņas nododot arī skatītājam. Galerijas izstādē dažādu paaudžu un raudzes mākslinieku darbos redzam, ka šīs atmiņas var būt visdažādākās. 

U. Čamanam tās ir par tirkīzzilo Karību jūru, kas materializējušās abstraktās gleznās. Intai Celmiņai — par sen pagājušo bērnību ciklā "Lelles"; Mārtiņam Krūmiņam,  Jāzepam Pīgoznim, Agnesei un Edītei Krastenbergām — par aizgājušo vasaru, Aleksejam Naumovam — par ceļojumiem uz Itāliju. Citam  tās varbūt ir romantiskas atmiņas par sen aizgājušām vai ne tik senām laimīgajām dienām. Dace Saulīte atmiņas par laimīgajiem mirkļiem reflektē ģeometriskās, abstraktās un krāsainās kompozīcijās. Galvenais, ka šīs saldās atmiņas, uzklātas uz audekla, izdala pozitīvu starojumu, kas sasilda jebkuru izstādes skatītāju.

Lai apskatītu visas

izstādes gleznas

spiediet šeit!

 2005. oktobris-novembris

Mūžīgais bērns

Jēkabpils mākslinieku grupas izstāde

Izstādes koncepcija radusies vasarā, kad Jēkabpils mākslinieku grupa – rajona mākslas skolas pedagogi piedalījās starptautiskā simpozijā „Hansa Kristiana Andersena pasaku tēli mākslā” Dānijā, Ellumā. Slavenā dāņu rakstnieka pasakas dažkārt tiek dēvētas par pasakām pieaugušajiem. Tajās tiek pausts vispārcilvēcisku vērtību slavinājums. Pētot Andersena pasakas, radās pārliecība, ka ikvienā cilvēkā mīt mūžīgais bērns, un tieši šī kvalitāte  cilvēkam palīdz saglabāt morālo skaidrību un ticību labā uzvarai. Nepazaudēt sevī bērnu ir būtiska mākslas skolotājiem. Bērnišķīgā spēja radīt savu tēlu, formu un krāsu pasauli nepieciešama ikvienam  māksliniekam.

    Izstādē aplūkojami Rutas Štelmaheres Ulda Čamana, Ziedoņa Bārbala, Maijas Vīksnes, Gitas Cankales, Annas Vītolas, Gaidas Rešetņikovas, Inas Vinogradovas, Jurija Abramenko, Iraīdas Tarvidas, Ingrīdas Kazinikas, Ivetas Kruglinskas un Dinas Lukstiņas u.c. autoru gleznojumi ar H.K.Andersena pasaku motīviem,  asociatīvi un filozofiski darbi,  bezpriekšmetiski gleznojumi, kā arī klusās dabas un ainavas. Interesanti ir arī keramiķu Inetas Dzirkales sīkplastika un šķīvji, kā arī Dinas Lukstiņas trauki.

 R.Štelmahere

Lai apskatītu visas

izstādes gleznas

spiediet šeit!

2005. jūlijs - septembris

Lielā vasaras izstāde 2005

Latviešu mūsdienu glezniecība

Kā katru gadu, arī šogad, galerija „Mans’s” jēkabpiliešu un viesu priekam piedāvā plašu latviešu glezniecības izstādi, kurā ar 200 darbiem pārstāvēti teju vai 100 mākslinieki. Bez  jau pastāvīgajiem  autoriem, kuru darbi vairākkārt skatīti galerijā, šogad pirmo reizi izstādīti Harija Blunava, Tatjanas Krivenkovas, Lauras Pīgoznes, Agneses Krastenbergas, Gundegas Tūtānes, Karīnas Rungenfeldes un Elīnas Ģībietes darbi.

Visplašāk no tiem ar 10 abstraktiem darbiem pārstāvēta T. Krivenkova, kuras gleznas izceļas ar gaismas kontrastu spēlēm un vibrējoši mainīgām gradācijām, savukārt jūtīgi izvēlētais kolorīts spēj radīt noteiktus emociju viļņus. 

Jaunā māksliniece, mūsu novadnieces Agneses Krastenbergas darbi veltīti jūras tematikai. Viņas darbos, neskatoties uz jūtamo vecmeistaru ietekmi, jūtams dziļi personīgs un izjusts skatījums uz jūras mainību.

Savu ceļu mākslā, atšķirīgu no tēva iemītās takas, meklē Laura Pīgozne, kuras darbi izceļas ar mierīgiem toņiem, sīku fona tekstūru un rāmu sižetisko risinājumu.

Saulainu, izstādes nosaukumam atbilstošu noskaņu, ienes Intas Dobrājas darbi, kas ir gaismas piepildīti, mirdzoši un optimistiskas noskaņas pārpilni. No šiem darbiem dveš jāņuzāļu un ziedošas pļavas smarža.

Turpretī Frančeska Kirke pārsteidz ar savu skatījumu uz vecmeistaru darbiem, savos rimeikos cenšoties tos atdzīvināt veidolā, kas būtu interesants  mūsdienu skatītājam, pieliekot tiem arī daļu no savas pasaules.

Krāsaina un fantastiska pasaule atklājas Maijas Tabakas darbos, kas izceļas ar romantiskiem sižetiem. Nevar nepieminēt arī Jāņa Zemīša interesantos gleznas ar taureņu motīviem, Daces Lapiņas smalki niansētās klusās dabas, Imanta Vecozola bagātīgo triepienu klusajā dabā un ainavā, Alekseja Naumova saules apdvestās Itālijas ainavas, Elitas Patmalnieces un Laimas Eglītes kontrastainās un krāsu pārbagātās gleznas. Un protams, skatītāju ievērību gribas vērst uz fascinējošajiem un emocionāli uzlādējošajiem Džemmas Skulmes un Birutas Delles darbiem.

Vēl izstādē ar saviem darbiem piedalās Inta Celmiņa, Edvards Grūbe, Andrejs Ameļkovičs, Helēna un Ivars Heinrihsoni, Ilze Avotiņa, Kristīne Luīze un Katrīna Avotiņas, Kārlis Dobrājs, Edīte Krastenberga, Ilgvars Zalāns, Gunta Smilgina, Anna Vītola, Juta Policja un Mareks Gureckis, Ritums Ivanovs, Anita Meldere, Jānis Anmanis, Auseklis Baušķenieks u.c.

Lai apskatītu visus

Lielajā vasaras izstādē eksponētos darbus, spiediet šeit!

----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

2005. maijs - jūnijs

Laimīgo mirkļu dārzs

Daces Saulītes personālizstāde

Māksliniece Dace Saulīte, kas izstādēs piedalās no 1989. gada, savos darbos ar līniju ritmu, kontrastu un dzīvīgu krāsu palīdzību fiksējusi un cenšas nodot skatītājam pozitīvas un gaišas emocijas, par ko liecina arī personālizstādes nosaukums - "Laimīgo mirkļu dārzs". 

Par savu glezniecības koncepciju māksliniece saka:  - Katra glezna veidota kā īpatnējs sajūtu eliksīrs. Sajūtas, tāpat kā mirkļi, ir gaistošas. Patīkamās, mīļās sajūtas ir vēlme ilgāk izjust, tādēļ gleznas kalpo kā sava veida atmiņu grāmatas, kas gan māksliniekam, gan gleznu vērotājam ļauj lasīt kaut ko sev tīkamu. Katrs krāsu laukums, katra līnija ietver emocijas. Tās ir vērtības, kas veido katra darba savdabību. Nekas neatkārtojas, bet katrai gleznai ir savs ritms, kurā ieklausoties, var atkal un atkal sev atgādināt kādu laimīgu mirkli.

D. Saulītes darbu kompozīcijas pamatā ir taisnstūris, ap kuru un kurā, autores emociju vadītas, noteiktā ritmā un ornamentācijā kārtojas līnijas - vijīgas, līganas un trauksmainas. Māksliniece neierobežo sevi arī krāsu izvēlē, ko viņa pati apzīmē kā "raibs krāsu reibonis". Gleznotājai svarīgi arī darbu nosaukumi, kas abstraktajām, dekoratīvajām  gleznām piešķir filozofisku saturu. 

Lai apskatītu citas

D. Saulītes gleznas,

spiediet šeit >>>>>

-----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

2005. aprīlis - maijs

Stikls

Adams Jablonskis (Polija). Remigijs Kruks (Lietuva)

    Adams Jablonskis ir mākslinieks un sertificēts stikla tehnologs, kurš patentējis vairākus stikla apstrādes paņēmienus. Pēdējais patents, ka reģistrēts 2000. gadā,  ir par divu materiālu - stikla un metāla - savienošanu. Ievadot smalku metāla stiepli šķidrā stikla masā tiek iegūtas maģisks zīmējums un struktūras. A. Jablonskis par saviem darbiem ieguvis 12 zelta medaļas dažādās starptautiskās izstādēs.  Tie izstādīti arī prestižajā Amerikas Stikla muzejā. Meistara darbus ārvalstu vizītes bieži dāvina Polijas valsts vadītāji. Jablonskis tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem stikla māksliniekiem Eiropā.

— Es stiklu salīdzinu ar sievieti: tas ir neprognozējams un untumains, — saka Remigijs Kruks, kas ar šo materiālu strādā jau vairāk nekā 20 gadus. Meistars eksperimentē tādējādi, ka sakaitētai masai pievieno organiskos materiālus, kas sadegot iekšpusē atstāj krāsainus pūslīšus un citus dažkārt visai dīvainus veidojumus. Bet citreiz viņš pūš stiklu no mazāk izturīga materiāla izgatavotā veidnē. Kad tā sadeg, uz stikla virsmas paliek veidnes tekstūras vai krāsas pēdas. Izstrādājumus pēc atdzišanas bieži vien īpaši apstrādā: stiklu griež, slīpē, līmē, kombinē ar citiem materiāliem - metālu, akmeni vai koku. Kruka darbnīca, kuru viņš nodibināja 2000. gadā Panevežā, savu produkciju - rakstāmgalda piederumus, kausus, suvenīrus, dāvanas - galvenokārt tiražē, bet brīvajā laikā Remigijs veido oriģinālus darbus  savam priekam. Ar tiem viņš piedalās starptautiskās izstādēs, tos iegādājas muzeji un privātpersonas.

Lai apskatītu citus

A. Jablonska darbus spiediet šeit >>>>>>

Lai apskatītu citus

R. Kruka darbus

spiediet šeit >>>>>>

---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

2005. marts-aprīlis

Nojausmas pēc piecpadsmit

LKF kopas "Pūdnīku skūla"

Līdzsvarotā mainība

Latgales mākslinieku grupas izstāde. Gleznas

Savus darbus galerijā “Mans’s” Latvijas Kultūras fonda kopas "Pūdnīku skūla" dalībnieki – Evalds Vasilevskis, Staņislavs Viļums, Ilmārs Vecelis un Aivars Ušpelis — apkopojuši ekspozīcijā "Nojausmas pēc 15", tā norādot uz kopas dibināšanas jubileju.

Kopa nopietni pievērsusies melnās jeb svēpētās keramikas popularizēšanai, īpaši uzsverot, ka tā ir cilvēkam nekaitīga, balstās senās podniecības tradīcijās un tai ir praktisks pielietojums, tādā veidā paplašinot priekšstatus par Latgales keramiku, kas daudziem asociējas ar krāšņajām, glazētajām vāzēm un svečturiem.  Neskatoties uz kopējām iezīmēm, kuras nosaka pielietotā māla apstrādes un apdedzināšanas tehnoloģija, katra dalībnieka rokraksts ir atšķirīgs.

Kopas dibinātājs un ilggadējais vadītājs  E. Vasilevskis uzsver, ka arī podniekam, lai realizētu savas mākslinieciskās idejas, pirmkārt jābalstās amata prasmē. Meistara darinājumu forma organiski izaugusi no materiāla un apstrādes īpatnībām. Ornamentācijā tiek pielietoti stilizēti, pat primitīvi, cilvēku un dzīvnieku zīmējumi, tā it kā norādot uz gadsimtiem garo,  nepārtraukto podniecības pēctecību Latgalē. Šo efektu vēl vairāk padziļina nemizotu klūdziņu pielietojums savienojumā ar keramiku.

 Pašreizējais kopas vadītājs S. Viļums radoši interpretē senās amatniecības tradīcijas, veidojot konstruktīvi loģiskus, ekspresīvas kopnoskaņas pilnus darbus. Trauku dekorēšanai izmanto krāsainus gleznieciskus laukumus, tos papildinot ar ornamentāliem rakstiem. Darinājumu izteiksmību pastiprina koka stiprinājumi osiņās.  Pats podnieks atzīst, ka šādus traukus labprāt iegādājas cilvēki, kam apnicis lielveikalu vienveidīgais piedāvājums un kas grib ieturēt savu savdabīgu stilu.

I. Veceļa izstādītie trauki izceļas pārējo vidū ar savu fizisko vieglumu. Trauku ornamentācija ir smalkāka un simetriskāka nekā kolēģiem.

Estētiskās izjūtas, kas krātas piecās podnieku paaudzēs, atspoguļojas A. Ušpeļa krūzēs un pudelēs, kas  varētu atsvaidzināt jebkuru viesību galdu. Krāšņās glazūras tiek lietotas atturīgi, vairāk parādot, ka arī svēpēšanas tehnikā iespējams sasniegt krāsu daudzveidību. Iemīļots meistara ornaments, it sevišķi uz bļodām, ir stilizēts zivs attēls, kas, šķiet, vairāk lietots kā kristietības simbols, nekā norāde uz utilitāru pielietojumu. Interesanti podnieks savienojis keramiku ar metālu, tā piešķirot senās podniecības tehnikas izstrādājumiem modernu, mūsdienīgu veidolu.

Latgales podnieku ekspozīciju galerijā “Mans’s” veiksmīgi papildina arī piecu Rēzeknes novada mākslinieku grupas izstāde “Līdzsvarotā mainība”. Podnieku un gleznotāju satikšanās nav nejauša, jo jaunie mākslinieki — Jana Nesteroviča, Vladimirs Višņakovs, Vēsma Ušpele, Agra Ritiņa un Vija Stupāne — ir labi pazīstami ar sava novada podniekiem un viņus vieno personīga draudzība un kopīga piedalīšanā “Pūdnīku skūlas” rīkotajos plenēros.

Visplašāk izstādē pārstāvēti A. Ritiņas darbi – ainavas,  kurās ar lielu krāsu laukumu un stilizētu koku un krūmu palīdzību veiksmīgi tiek attēlotas gadalaiku mijas noskaņas. Māksliniece nesen  uzvarējusi galerijas “Laipa” rīkotajā konkursā “Ainava”.

V. Ušpele uzsver, ka viņai ir mīļas senas lietas. Tās gleznās parādās gan kā saturiskā smaguma centrs, gan kā materiāls, uz kā radīt darbu. Lai gan māksliniece par savu autoritāti, iedvesmotāju un pat “guru” min podnieku  Evaldu Vasilevski, viņa cer, ka slavenajā keramiķu Ušpeļu dzimtas kokā kļūs par atzaru, kas to vedīs citos mākslas virzienos.

Savu stilu, liekas, ir atradusi arī Jana Nesteroviča, kas emocionālo ietekmi uz skatītāju panāk,  izmantojot zaļos un zilos toņus, kā arī asi iezīmējot cilvēku kontūras.

Vija Stupāne  un Vladimirs Višņakovs katrs pārstāvēti ar trīs darbiem, kas liecina par savdabību un potenciālajām iespējām.

Ideja, kas vieno šos tik atšķirīgos cilvēkus – jaunos māksliniekus un jau pieredzējušos, atzinību guvušos  podniekus – ir “Augt kopā un vienam no otra mācīties” (V. Ušpele), un jānovēl, lai no šīs kopdarbības izaugtu daudz veiksmīgu kopprojektu, kā šis, kas līdz aprīļa  beigām aplūkojams galerijā “Mans’s”.

Lai apskatītu citus

LKF "Pūdnīku skūla"dalībnieku darinājumus

spiediet šeit >>>>>>

Citus J. Nesterovičas,

V. Višņakova,

V. Ušpeles,

A. Rītiņas,

V. Stupānes

darbus skatieties sadaļā MĀKSLINIEKI

2005. janvāris - februāris

Trīs no Lietuvas

Galerijai "MANS'S" jau astotais kopīgais projekts ar lietuviešu māksliniekiem. Šoreiz tā ir trīs mākslinieku, kursabiedru, Jonasa Bajaruna, Osvalda Juškas un Jūrates Mitalienes gleznas.

J. Bajarunas. Parīze                             J. Mitaliene. Ezera acis

Osvalds Juška. Runājošās  galvas

Lai apskatītu citas

 J. Bajaruna gleznas

spiediet šeit >>>>>>>

Lai apskatītu citas

 O. Juškas gleznas

spiediet šeit >>>>>>>

Lai apskatītu citas

 J. Mitalienes gleznas

spiediet šeit >>>>>>>

2004.   novembris

Ilgvars Zalāns

Biļete uz Japānu

Visu novembri līdz decembra sākuma skatāmi Valmieras mākslinieka Ilgvara Zalāna personālizstāde "Biļete uz Japānu. Ekspozīcijā 35 darbi - ziedu gleznojumi, ainavas, abstraktas gleznas.

Japāna... katram no mums nāk prātā vairāk vai mazāk izprotami neikdienišķi mākslas priekšstati un mākslas tēli. Māksla nav tikai nomaļus stāvošs fenomens, ko var atdalīt no filozofijas, arhitektūras, zinātnes. Tieši personiskā pieredze sniedz mums nomierinošas atbildes uz jautājumu - vai vērts kaut ko meklēt. Arī manā postmodernajā pārinformētībā ir punkts, kur ar empīrisko pieredzi izskaitļotais vienkārši beidzas un nāk pārsteigumi, kas pārņem savā varā. Tās ir neikdienišķas kopsakarības. Tad rodas visus izstādes darbus vienojošs nosaukums, darbi grupējas, rodas jauna ziņa. Tāpēc arī ir šī izstāde - iespēja racionāli nepierast pie jau zināmā, paskatīties uz sevi no malas, lai spertu nākamo soli.

Ilgvars Zalāns

Lai apskatītu citas

I. Zalāna gleznas,

spiediet šeit>>>>

2004.   novembris

Aleksandrs Štrāls. Vitālijs Kalvāns

Gleznas un zīmējumi

Galerija „Mans’s” vienmēr centusies plaši parādīt latviešu mūsdienu moderno mākslu, tāpēc mazliet neierasti tajā skatīt divu jau sen aizsaulē aizgājušu meistaru darbus. Vienā izstādē apvienoti Aleksandra Štrāla (1879 – 1947) un Vitālija Kalvāna (1909 – 1965) darbi.

Pļaviņās dzimušā un lielu mūža daļu tur pavadījušā A. Štrāla daiļrade pārstāvēta ar vairāk nekā 50 darbiem - gleznām, nepabeigtiem darbiem, skicēm un uzmetumiem - no   mākslinieka mazmeitas privātkolekcijas. Lai ari lielu daļu darbu stipri skāris laika zobs un tiem nepieciešama restaurācija, tie pilnībā dod priekšstatu skatītājam par šī mākslinieka  lielo talantu un viņa vietu latviešu kultūras vēsturē. Jānis Jaunsudrabiņš savās atmiņās ar lielu siltumu atceras savu draugu Sašu un saka, ka tas bijis liels mākslinieks, kam talants dieva dots. Izstādē bez dabasskatiem un žanriskiem darbiem, kas visaugstāk novērtēti A. Štrāla daiļradē, redzamas  arī portretu skices un uzmetumi, kuros portretētas kultūras vēsturē izcilas personības - rakstnieki K. Štrāls, E. Virza, J. Akuraters, J. Jaunsudrabiņa znots tulkotājs V. Šteplers u.c. Taču galvenie darbu motīvi, kas izpildīti reālistiskā impresionisma manierē,  ir paskarbā taču harmoniskā Latvijas vidienes daba ap Daugavu, amatnieki, baļķu vedēji, plostnieki. Lai arī A. Štrāls netiek ierindot latviešu glezniecības spīdekļu pirmajās rindās , tomēr ir pelnījis, lai  viņa daiļrade un dzīvesstāsts tiktu saglabāts nākotnei.

Arī otrs izstādē pārstāvētais mākslinieks, Latgales apjūsmotājs, Vitālijs Kalvāns ir smalks reālists, kas iedvesmu saviem darbiem smēlies Latgales ainavā un latgaliešu dzīvesveidā. V. Kalvāns 30. gados līdzās F. Varslavānam,  un A. Eglem bijis  Rēzeknes novada un visas Latgales  mākslas dzīves rosinātājs un  organizators. Latgale ir viņa nedalāmais mākslas priekšmets. Mākslinieks gleznojis gan lauku, gan pilsētas ainavas, gan lauku darbu norisi, gan cilvēku grupas.  Viņa triepiens ir sīks un it kā drupināts, darbos valda pelēki zaļganā un zaļgani dzeltenā krāsu gamma ar  spilgtiem un dekoratīviem toņu uzsvariem. Tieši ainavās visspilgtāk redzama V. Kalvāna skolotāja V. Purvīša tonālās glezniecības ietekme.  Mākslinieka talants atklājas pat maza izmēra darbos, kad, neskatoties uz ierobežoto laukumu liekas, ka visas savas emocijas gleznotājs izlicis uz šī mazā kartona gabaliņa. Gleznotājs savdabīgi iegājis vēsturē ar ainavu  ciklu, kas veltīts Raiņa memoriālajām dzīves vietām. Daži no šī cikla darbiem redzamas arī izstādē.  Lai arī izstādīto V. Kalvāna darbu klāsts nav plašs — tikai 17 darbi, tie arī nejaušam skatītājam  pilnībā dod apjausmu par lielo talantu, kas piemitis šim māksliniekam.

Lai apskatītu citas

A.Štrāla gleznas,

spiediet šeit>>>>

Lai apskatītu citas

V. Kalvāna gleznas, spiediet šeit>>>>

2004.   septembris - oktobris

Raibais priekšnesums

Latviešu mūsdienu glezniecība

Ekspozīcijā - daļa no "Lielās vasaras izstādes", kā arī jauni Intas Dobrājas, Ievas Iltneres, Ausekļa Baušķenieka, Laimas Eglītes, Annas Kukas-Baklānes, Lilitas Postažas, Jutas Policjas un Mareka Gurecka darbi.

2004.   14.  jūnijs - 31. augusts

Lielā vasaras izstāde 2004

Mākslinieki: Dace Lielā, Maija Tabaka, Ilmārs Blumbergs, Ieva Iltnere, Andrejs Ameļkovičs, Ritums Ivanovs, Liene Baklāne, Edvards Grūbe, Anna Heinrihsone, Inta Celmiņa, Frančeska Kirke, Imants Vecozols, Jānis Anmanis, Helēna Heinrihsone, Aleksejs Naumovs, Kristaps Zariņš, Kaspars Zariņš, Vija Zariņa, Džemma Skulme, Jānis Osis, Inta Dobrāja, Kārlis Dobrājs, Jānis Zemītis, Uno Daņiļevskis, Biruta Delle, Jona Bajarunas, Juris Jurjāns,  u.c.

   Droši var teikt, ka tradicionālās lielās vasaras izstādes galerijā „Mans’s”  kļuvušas par ikgadēju mākslas notikumu ne tikai Jēkabpilī, bet iekarojušas atzinību plašākā mērogā.  Par to liecina fakts, ka tādi atzīti mākslinieki kā Dace Lielā, Maija Tabaka, Biruta Delle, Ritums Ivanovs, Andrejs Ameļkovičs, Helēna Heinrihsone un Džemma Skulme gatavo darbus speciāli šai izstādei. Izstādes iekārtotājs Uldis Čamans atzīst, ka ir centies parādīt latviešu glezniecību visā tās daudzveidībā — no pavisam jauniem autoriem, vēl Mākslas akadēmijas studentiem kā Gustavs Filipsons, Jana Briķe, Diāna Adamaite, līdz atzītiem glezniecības korifejiem, ko pārstāv Edvards Grūbe, Auseklis Baušķenieks, Imants Vecozols un citi. Pirmo reizi galerijā redzami Elitas Patmalnieces izšūtie darbi, kas saista ar kaleidoskopisko krāsu daudzveidību. Jaunums jēkabpiliešiem ir arī Annas Heinrihsones fantastisko un ironisko tēlu pasaule, kas atklājas četru darbu ciklā.  Arī Jutas Policjas un Mareka Gurecka, kas strādā kopā, darbs galerijā izstādīts pirmoreiz. Iespējams, ka skatītāji vēl atceras gleznotāju Vijas Maldupes un Ilzes Avotiņas meitu bērnišķīgos zīmējumus, kas galerijā pirms vairākiem gadiem bija eksponēti līdzās  slaveno vecāku darbiem. Tagad Ieva, Liena un Anna Baklānes, kā arī Katrīna un Kristīne Luīze Avotiņas ir atgriezušās jau kā jaunas un daudzsološas mākslinieces, kurām katrai piemīt savs radošais rokraksts.

Vairāki darbi ir interesanti ne tikai ar savu māksliniecisko kvalitāti, bet arī ar rezonansi, ko tie izsaukuši sabiedrībā. Te vērts pieminēt Aijas Jurjānes „Flemaļjas meistara tēli viesos pie draudzenēm – grūtniecēm”, kas „Hansabankas” konkursā atzīta par labāko 2003. gada gleznu. Savulaik valsts kultūras politikas veidotāju dusmas izsauca Kārļa Dobrāja triptihs, no kura viena daļa „Dedzinātājs un šausminiece” redzama šajā izstādē. Mākslinieks neslēpj, ka alegoriskā veidā, izmantojot klasicisma manieri un tēlus, vēlējies šaustīt tuvredzīgos politiķus. Savukārt Maijas Tabakas gleznā „Pedvāle” vērīgs skatītājs pamanīs ne tikai fotogrāfiski precīzu un kolorītu lauku sadzīves ainu, bet arī mākslinieces centienus eksperimentēt ar laiku, vienā darbā parādot divus dažādus laika momentus. Viens no centrālajiem izstādes darbiem ir Frančeskas Kirkes četrdaļīgā glezna, ko var transformēt par aizslietni. Sīkie, filigrānie krāsu triepieni, klasiskie tēli un neatkārtojamās gaismēnas rada vienreizēju senuma efektu, kas vedina uz asociācijām ar renesanses laika mākslu.  Līdzīgā stilā veidotas Intas Dobrājas darbi „Šuvējas” un „Ar plīvuru”, kas pirms šīs izstādes ar panākumiem tika eksponētas Stokholmā. Pārsteidz plašā krāsu triepiena meistars Edvards Grūbe, kas līdzās viņam raksturīgajām klusajām dabām, piedāvā arī divas pilnīgi abstraktas gleznas „Zils” un „Sarkans”, kurās galvenais uzsvars likts uz krāsu laukumiem un niansēm.

Vērīgs skatītājs jau būs pārliecinājies, ka Ritums Ivanovs privileģētu vietu savā daiļradē ierāda sievietei. Šoreiz gleznieciskā  spriedze izpaužas formu interpretācijā, izmantojot oriģinālu tehniku un krāsu līdzsvarus ciklā „Meitene”. Turpretī melanholijas un vientulības pasaulē, rādot objektus kā zīmes, kas piepildītas ar misticismu, skatītāju aizved B. Delles darbi. Citā, seno ēģiptiešu misticismā, balstīti Ilmāra Blumberga darbi. Bez jau minētajiem autoriem izstādē pārstāvēti arī tādi pazīstami meistari kā Ieva Iltnere, Ivars Heinrihsons, Aleksejs Naumovs, Jānis Osis,, Uno Daņiļevskis, Jāzeps Pīgoznis, Dace Lapiņa, Roberts Muzis,  Jānis Anmanis, Inta Celmiņa, Juris Jurjāns, Vija, Kaspars un Kristaps Zariņi, Lilita Postaža, Laima Eglīte, Normunds Brasliņš, Anita Meldere un citi.

J. Š.

2004. maijā

Pompejas suns II

Jura Zvirbuļa personālizstāde

Galerijā „Mans’s” atvērta un visu maiju būs apskatāma gleznotāja Jura Zvirbuļa plaša personālizstāde „Pompejas suns II”. Jēkabpilī tā ir turpinājums mākslinieka 60 gadu jubilejas svinībām, kas aizsākās gada sākumā ar līdzīgu ekspozīciju Rīgas galerijā „Noktirne”. Jau pagājušā gada Lielajā vasaras izstādē daudzus apmeklētājus piesaistīja J. Zvirbuļa darbs „Tiltiņš”, kas neoficiālajā skatītāju balsojumā ieguva trešo vietu. Tagad ir iespēja plašāk iepazīt šī mākslinieka daiļradi — eļļas gleznas un akvareļus. Centrālo vietu ieņem darbi, kas tapuši Itālijas apceļojuma laikā. Lai arī mākslinieks devies  pa tūristu iemītajām takām — Venēciju, Pizu, Florenci, Pompejām —,  viņa iespaidu fiksējums nav ilustratīvs, bet atšķiras ar savu dzejiskumu, fantāzijas lidojumu un neparastiem sižetu pavērsieniem.  

Izstādes atklāšana

Lai apskatītu citas

J. Zvirbuļa gleznas,

spiediet šeit>>>>

2004. aprīlī

Dimensiju pieklājība

Jēkabpils mākslinieku grupas izstāde

Uldis Čamans, Ruta Štelmahere, Ziedonis Bārbals, Sanda Mālniece, Iveta Vucena, Dina Lukstiņa, Mirdza Ozoliņa, Indra Jakovļeva, Ina Vinogradova, Dace Tropa, Gaida Pluša, Edmunds Višs, Andris Štelmahers.

Ievadot Mākslas dienu norises, visu aprīli galerijā „Mans’s” skatāma jauna izstāde “Dimensiju pieklājība”. Jēkabpils mākslinieku grupas  izstādītie darbi, ņemot vērā lielo darbu un autoru skaitu, zināmā mērā var pretendēt uz pilsētā notiekošo glezniecības procesu plašu, bet nebūt ne visaptverošu, pārskatu. Izstādes iekārtotājs Uldis Čamans skaidro ekspozīcijas nosaukumu šādi — katrs mākslinieks rāda īstenības redzējumu no savas dzīves uztveres dimensijas. Dimensijas šķeļas, pārklājas un dažreiz arī nesatiekas, bet vienmēr atrodas līdzās un viena otrai netraucē. Zīmīgi, ka neviens no autoriem nav „tīrs” gleznotājs, bet  darbojas arī citās ar mākslu saistītās jomās. Daļa pārstāvēto mākslinieku darbojas kā mākslas skolas pedagogi, citi  sekmīgi darbojas dekoratīvi lietišķā mākslā vai fotogrāfijā.

Mākslas skolas direktora Ziedoņa Bārbala darbos jūtama latviešu akadēmiskās gleznošanas skolas ietekme savienojumā ar impresionistu   krāsu izjūtu. Interesantākie ir tie darbi, kuros otas triepiens spraigāks un drošāks, un, lai  arī mākslinieks cieši turas pie  jau iemītās radošās taciņas, ar katru gadu kāda jauna nianse viņa darbos nāk klāt. Ruta Štelmahere, kas pazīstama arī kā mākslas skolas pedagoģe un kurai sveša nav arī dzeja, savas izjūtas pauž lielākos krāsu laukumos darbos „Rīts” un „Ziemas vakars”, atainojot pilsētas centrālo asi — Daugavu. Māksliniece vairs nav tik ekspresīva kā agrākajos gados tapušajos darbos un vairāk aicina skatītāju uz mediatīvām pārdomām. Liels pārsteigums ir Sandas Mālnieces, ko agrāk pazinām kā lietišķās  mākslas studijas „Saulgrieži” vadītāju, zīmētie portreti. Interesantākais no tiem ir „Mazais Armandiņš”. Pasteļos var atpazīt māksliniecei tuvus un pazīstamus cilvēkus. Zināmu šova elementu ienes L. Salceviča portrets, kas varētu būt pirmais gadījums pilsētas jaunākajā vēsturē, kad tik augsta amatpersona tiek portretēta un darbs izstādīts publikas apskatei. Vēl viens portrets, kas piesaista uzmanību, ir fotogrāfa Andra Štelmahera „Portrets sveces gaismā”. Interesanti, ka šīs profesijas pārstāvis netiecas pēc fotogrāfiskas līdzības, bet droši izmanto glezniecības paņēmienus, kuru pielietojums ir apgrūtināts  viņa  pamatnodarbē. Iveta Vucena, kas darbojas arī dekoratīvi lietišķajā mākslā, attēlo savu pilsētas redzējumu. Izliektās formas netraucē atpazīt Jēkabpils veco apbūvi un tai pašā laikā  piešķir tai sirreālu noskaņu. Arī Edmunds Višs darbā „”Mego” ugunis”  rāda mūsu pilsētu, tikai tā ir cita pilsēta –  izgaismota, moderna. Interesanti, ka autoram  visai pelēcīgo lielveikalu izdevies parādīt citā rakursā, nekā to vēro vairums iedzīvotāji, un tas pārvērties par apgaismotu kuģi pelēkajā ikdienas okeānā. Mirdza Ozoliņa, Indra Jakovļeva, Dina Lukstiņa un Ina Vinogradova pārstāvētas ar dekoratīviem darbiem, kas, lai gan ir stipri līdzīgi, tomēr ļauj novērtēt arī katras atsevišķas mākslinieces individualitāti. Izstādē redzami arī Daces Tropas gleznotie ziedi un Gaidas Plušas darbs „Tuvība”. Ar saviem jaunajiem darbiem —— „Dimensiju pieklājība”, „Putns” un triptihu „Zemapziņa” — savrup no pārējiem stāv Uldis Čamans,  vedinot skatītāju arvien dziļāk bezpriekšmetu glezniecības iespēju krātuvēs.  

Iekārtotā plašā izstāde parāda, ka Jēkabpilī strādājošo mākslinieku līmenis nav vienāds un daudziem autoriem ir vēl lielas izaugsmes iespējas, taču lielā stilu un rokrakstu daudzveidība vieš cerības, ka šī darbošanās glezniecībā neieslīgs provinciāli komercializētā ainavu atražošanā.

Juris Šteinbergs

2004. martā

Mākoņa pastaiga

Uldis Čamans. Gleznas

Galerijā „Mans’s” nekas neliecina par ziemas nospiestību vai pavasara gaidu laiskumu. Īsā laikā skatītāju vērtējumam nodota jau otrā izstāde. Izremontētajā otrā stāva zālītē skatāmas jaunākās Ulda Čamana gleznas ekspozīcijā „Mākoņa pastaiga”.  15 jaunās  eļļas gleznas jau ierastajā abstrakcionisma manierē koncentrē vienkopus gan ainavu izraisītās vizuālās un gaistošās sajūtas, kas uztvertas ceļojumu laikā („Ibica”, „Itāliskā emocija”), gan atklāsmi kā iekšēju, filozofisku un emocionālu nepieciešamību („Rotējošā mūžība”, „Iesākums rezonansei”, „Līdzsvarotā mainība”), gan realitātes atspoguļojumu gleznā „Izgaismotāji”, kur krāsu pretstatījums liek  ievibrēties  gaismēnu rotaļai. Mākslinieks eksperimentē ar toņu sadalījumu, krāsām un krāsu kontrastiem, radot skanīgu krāsu gammu. Krāsa kļūst par saturu un glezna per abstrakciju ar dažiem vai vienu tēlojošu elementu .Spilgtās krāsas, kas reducētas līdz divām vai trijām, piesaista skatītāja uzmanību katrā darbā. Autors izmanto spektra pamatkrāsas – zilo, dzelteno un sarkano — un to papildkrāsas oranžo un zaļo. Lieli krāsu laukumi, kuros iezīmētas tikai kontūras, kāpina dinamiku un rada kustības ilūziju . Mākslinieka subjektīvais dabas uztvērums atklājas tīros krāsu laukumos, baltajam laukumam izceļot krāsu intensitāti   un izmantojot nomierinoši zili zaļos toņus  („Ziemeļblāzma”, „Mākoņa pastaiga”). Gleznā „Dimensiju pieklājība” krāsas savienotas noteiktā secībā. Sarkanās un oranžās krāsas saskaņojums spēcīgi atdzīvina darbu,  izmantotais silto un auksto krāsu pretstatījums skatītājam rada divējādas izjūtas: zilais remdina un nomierina, sarkanais darbojas kā trauksmainas un dedzīgas dzīves aizrautīgs atveidojums.  Spilgta daudzkrāsainība, toņu intensitāte, virsmas apdare, krāsu pretstatījums rada gleznu dziļumu un gaisma efektus, kas savukārt iedvesmo skatītāju uz domu apmaiņu ar darbu autoru.

Anita Šteinberga

Lai apskatītu citas

U. Čamana gleznas, spiediet šeit>>>>

2003. decembrī

Prieks...

Mūsdienu latviešu glezniecība 

Laima Eglīte. Komendantstunda      Biruta Delle. Priedes              Edvards Grūbe. Lauska

2003. novembrī

Pedera Stougora (Dānija) gleznas

Ar Dānijas kultūras institūta atbalstu galerijā apskatāma plaša dāņu mākslinieka Pedera Stougora darbu izstāde. P. Stougors dzimis 1946. gadā, pabeidzis Orhusas Mākslas akadēmiju Ārpus Dānijas piedalījies izstādēs Francijā, Vācijā, Zviedrijā. Viņš ir Dānijā atzīts meistars par ko liecina vairāki apbalvojumi - Orhusas pašvaldības kultūras apbalvojums, Toma Bēgerlunda un Orhusas pašvaldības Mākslinieku fonda balvas. Mākslinieka tēma - galvas. Tās veidotas smalkām kontūrām, bieži neiezīmējot acis, tomēr vienmēr ar izteiksmīgu muti. Mākslinieks pats saka, ka viņam patīk zīmēt galvas, jo tajās skatītājs saredz savu tumšo pusi, taču patiesībā tajās attēlotas paša autora reālās izjūtas.

Izstādes atklāšanā piedalījās Dānijas  Kultūras institūta direktors Mogens Lange un to kuplināja ansamblis "Kreicburgas ziķeri".

2003. no 29. septembra līdz 5. oktobrim   

Galerija  piedalījās starptautiskā mākslas izstādē "ARTS" Maskavā, Sokoļņiku izstāžu kompleksā

Galerijas ekspozīcijā bija 50 Džemmas Skulmes, Maijas Tabakas, Jura Zvirbuļa,

Kārļa Dobrāja, Andreja Ameļkoviča, Anitas Melderes, Jāzepa Pīgožņa, Jāņa Zemīša, Ulda Čamana un citu mākslinieku  gleznas. Galerijas ekspozīciju atzinīgi novērtēja gan izstādes rīkotāji, gan galeristi, gan skatītāji. Skatītāju vidū bija tādas Maskavas prominences kā mods dizaineris Vjačeslavs Zaicevs un politiķis Vladimirs Žirinovskis.

2003. no 22. septembra                      

Mierīgais nemiers

Ulda Čamana, Jonasa Bojarunas, Rutas Štelmaheres, Martas Bajarunaites gleznas.

2003. līdz 20. septembrim                          

Lielā vasaras izstāde 2003

Ekspozīcijā pārstāvēti 50 latviešu gleznotāji ar vairāk nekā 200 darbiem. Skatāmas Maijas Tabakas, Edvarda Grūbes, Intas Celmiņas, Ilzes Avotiņas, Džemmas Skulmes, Andreja Ameļkoviča, Intas un Kārļa Dobrāju, Jura Zvirbuļa, Helēnas un Ivara Heinrihsonu, Anitas Melderes, Jāzepa Pīgožņa, Imanta Vecozola, Daces Lapiņas, Jāņa Zemīša, Jāņa Anmaņa  u.c. mākslinieku gleznas.