Biruta Baumane

 

 

 

Biruta Baumane (1922–2017) — viena no latviešu glezniecības virsotnēm. Viņas radītauis caurvij mūsu mākslas kopainu vairāk nekā pusgadsimta garumā. Mums jāšķērso laikmets, lai izsekotu līdzi viņas mākslai, bet tas ir to vērts. Biruta Baumane gleznojusi to, ko redzējuši, ko jutusi un pārdzīvojusi, to, ko mīlējusi, — savu zemi, tās cilvēkus, viņu un savu dzīvi. Nekas nav izdomāts, viss ir īsts un patiess. Arī viņas mīlestība pret glezniecību, bet vēl vairāk pret dzīvi.
 

(..)Kādā intervijā franču dejotājs un horeogrāfs Rolāns Petī saka, ka ir lietas, kas sevi sagraujot, ja par tām sāk runāt, tā noteikti esot ar deju; to pašu var teikt par Birutas Baumanes glezniecību, jo gleznas runā pašas par sevi valodā, kas ir mākslinieces dzīve, — spilgtā un temperamentīgā, emocionāli sakāpinātā, bet patiesā. Tikai ne remdenā, tikai ne pelēkā.
Biruta Baumane teikusi, ka viņas glezniecība ir viņas dzīve, kā tā ir kā dienasgrāmata, bet dzīve — tas ir laiks, kurā mēs piedalāmies, laiks, kam mēs piederam ar saviem darbiem, jūtām, domām un arī redzējumu par to. Īpašs ir radošas personības redzējums, kas materializē šo laiku skaņās, formās, krāsās, vārdos, radot mākslas darbus, kuros dzīvo šis laiks, kļūstot par pārlaicīgo, par mākslu. Gleznotāja Biruta Baumane nekad nav atradusies tur augšā, «baltajā marmora tornī», un rezignēti, sevi sargājot, vērojusi notiekošo dzīves arēnā, jo tornis ir arī cietoksnis — patvērums, vieta, kur sevi nosargāt; viņa vienmēr bijusi dzīves arēnā — spēlmanis. Biruta Baumane par visu vairāk mīl dzīvi, viņa ir teikusi, ka pat vairāk nekā glezniecību. Varbūt. Viņai piemīt spožs talants izdzīvot katru mirkli, katru sekundi un baudīt to — sajust dzīves garšu. Viņas mākslā reflektējas visa dzīve — krāsaina, dinamiska, dramatiska, arī sentimentāla, skumja un apcerīga, stipra un varena.
 

Birutu Baumani vienmēr esmu pieņēmusi kā neapstrīdamu lielumu mūsu glezniecībā. Atmiņā saglabājušās vairākas mākslinieces personālizstādes. Viņas glezniecības nozīmību latviešu kultūrā apliecina arī pussimts gleznu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā, no kuras ik pa laikam kādu var sastapt izstādēs. Viņa ir piederīga pie tiem patiesajiem lielumiem, ko neviens neapšauba, un, ja nu kāds tomēr to dara, tad vairāk aiz vēlmes piesaistīt sev uzmanību. (..) par mākslinieku nekļūst — par mākslinieku piedzimst. Var jau slavēt labo skolu, augsto profesionālo līmeni, bet šoreiz būtiskākais ir kaut kas cits — talants un intuīcija. Gleznotājs Boriss Bērziņš kādā sarunā teicis, ka, runājot par mākslu, visi vairās lietot vārdu «talants», bet mākslā tas esot galvenais, tad, protams, nākot darbs, bet ar darbu vien bez talanta nekas dižs nesanākšot.

 

Anda Treija

 

 

 


 

                                     

Pudeles. 1966, a/e, 70x70                                                          Klusā daba ar citroniem. 1965, a/e, 60x60                               Meitene. 1997, a/e, 80x100

 

            

l1. Lielās peldētājas ar zelta zivīm. a/e, 140x153, 1990.g.  l2. Pirtī. a/e 125x160, 1969

l3. Ventspils ostas priekšnieks. a/e, 100x100, 1973.

 

        

l4. TTT basketboliste Skaidrīte Smildziņa. a/e, 100x92, 1969  l5. Biruta kokos II, a/e, 100x100, 1978

l6. Biruta kokos III, a/e, 100x100, 1978   l7. Biruta kokos I, a/e, 100x100, 1978

 

    

l8. Baletdejotājas, a/e, 107x100, 1978   9. Baznīca. 100x100, a/e, 1981.

l10. Kartupeļu racējas. a/e, 73x100, 1962.  l11. Ieva pirtī. a/e, 100x73, 1963

 

    

l12. Vecrīgas zvans. a/e, 100x100, 1969  l13. Rīga. a/e, 100x100, 1991.

l14. Vīrs zaļā šalē.   l15. Krastmala. a/e, 100x100, 1962

 

          

l16. Opera. a/e, 100x100, 1962.  l17. Ventspils osta. a/e, 81x100, 1975. 

l18. Sabile rudenī. a/e, 92x100, 1959  l19. Norvēģija. a/e, 90x116, 1960 

 

             

l20. Piesnigusī Vecrīga. a/e, 91x82, 1996.  l21. Vizma Belševica. a/e, 84x84, 1965.

l22. Darbnīcā. a/e, 80x100, 1967  l23. Darbnīcas klusā daba. a/e, 61x55, 2003.

 

        

l24. Parīze. a/e, 90x90, 1993.    l25. Cabaret. a/e, 86x115. 1993  l26. Venēcija. a/e, 80x100, 1977

 

              

27. Sabile. a/e, 80x100. 1983.  l28. Vasara. a/e, 100x120. 1983   29. Jūrmala. a/e. 100x100, 1983.

 

                    

l30. Pelde. a/e120x120, 1992.  31. Sēdošā. a/e, 92x92. 1979. 32. Saulē. a/e, 92x81, 1981.

33. Akrobāti. a/e, 110x100, 1974.

 

             

l34. Cirka ģērbtuvē. a/e, 130x97, 1999.  l35. Lauvu dresētāji Šaripovi. a/e, 120x81, 2003.

l36. Trīs nedēļas Francijā. a/e, 120x81, 1990.  l37. Atvados. a/e, 116x116,1985.  l38. Divatā. a/e, 117x100. 1976.

 

         

l39. Solista portrets. a/e, 130x64, 1958.  l40. Cirks. a/e, 92x130, 1980.    l41. Deja. a/e, 100x120, 1980 

l42. Izrāde. a/e 90x120, 1980. 

 

       

43. Lolita. a/e, 100x100, 1990.  l44. Klauns. a/e, 100x72, 1990. 45. Pie ugunskura. a/e, 92x82. 1990.

46. Dubultportrets. a/e, 71x93, 1980.

 

              

l47. Pusnakts saule. a/e, 73x100, 2000.  l48. Klauns. 1/e, 107x66, 1958  l49. Rīts. a/e, 84x115, 1989.

l50. Pie upes. a/e, 97x137, 1976.

 

          

51. Gulošā. a/e, 92x130, 1977.   52. Sēdošā. a/e, 100x80, 1995.  53. Strādājošā. a/e, 73x65, 1986.

54. Gulošā. a/e. 75x100, 1986.

 

       

55. Meitene ar balto pūdeli. a/e, 82x66, 1988.  56. Darbnīcas klusā daba. a/e, 81x65, 1999.

57. Galds. a/e, 66x81, 1965.  58. Ziema Pārdaugavā. a/e, 61x81, 1996.

 

            

59. Ģimene. a/e, 71x81, 1996.   60. Kapteiņa iela. a/e 67x67, 1970.  61. Mazā iela, a/e, 67x67, 1970.

62. Skulte ziemā. a/e, 59x80, 1957

 

         

63. Slaucēja.  a/e, 70x70, 1961.  64. Jūrmala. a/e, 70x70, 1967.  65. Meitene. a/e, 73x54, 1997.

l66. Āboli. a/e, 60x81, 1996.

               

l67. Sejas. a/e, 66x70, 1996.   68. Klusā daba ar citroniem. a/e, 65x70, 1965. 

l69. Bute. a/e, 65x70, 1968.   70. Sirmgalvis. a/e, 65x55, 1970

            

71. Lielie trauki. a/e, 65x65, 1979.  72. Pudeles. a/e, 70x70, 1966. 73. Virtuve. a/e, 73x92, 1979

74. Alpu vijolītes. a/e, 70x70, 1975 75. Āboli un akts. a/e, 60x81, 1979.

 

       

76. Akts. 54x73, 1979.  77. Koks. 66x66, 1971.  l78. Klusā daba ar bumbieriem. a/e, 66x66, 1965.

79. Zivs un Bumbieri. a/e, 61x61, 1966.

 

     

80. Apelsīni. a/e, 61x61, 1971.  81. Gurķi. a/e, 61x61, 1971.  82. Iela I. a/e, 61x61, 19997. 

83. Iela II. a/e, 61x61, 1983.

 

           

84. Bumbieri. a/e, 61x61, 1969  85. Mols. a/e, 61x61, 1969.  l86. Baltā un melnā. a/e, 61x61, 1978

87. Klusā daba ar nēģiem. a/e, 61x61, 1978.

 

                    

l88. Nēģi ostmalā. a/e, 61x61, 1970.    89. Vēstnieks. a/e, 61x61, 1978.    90. Rivjēra. a/e, 55x45, 1997.

91. Bērnība. a/e, 54x46, 1973. 

 

        

92. Kārlis. a/e, 47x34, 1978.  93. Zaļā klusā daba. a/e, 50x50, 1978.  94. Ķirbis. a/e, 47x47, 1978

l95. Draudzenes. a/e, 50x70, 1982.

 

           

96. Caurvējš. a/e, 50x60, 1979.  97. Baravikas. a/e, 50x50, 1979.   98. Gulošā. a/e, 50x71, 1979.

 

             

99. Zivis. a/e, 39x50, 1984.   100. Gurķi, sīpoli un sēnes. a/e, 40x50, 1979.  101. Vasara. a/e, 40x50, 1973.

102. Iela rudenī. a/e, 60x60, 1979.

 

                        

103. Skatiens. a/e, 61x46, 1981.  104. Ķirši. a/e, 83x83, 1979.   105. Klusā daba. a/e, 62x62, 2001.

106. Portrets. a/e, 61x55. 2001.

 

 

                     

Klusā daba. 2010., a/e, 62x62.                                     Portrets. 2009., a/e, 61x55                    Akts. a/e, 81x100, 1998. 

    

  Biruta Baumane. Kandava tulpju laikā         Biruta Baumane. Jūra ar kluso dabu         Biruta Baumane. Jūra ar kluso dabu (fragments)