Pēdējā atjaunošana 28.04.2015.

 

Roberts Muzis. Agate Muze.

Personālizstāde

2015. g. aprīlis-maijs

 

Stāvot uz gleznotāja Roberta Muža septiņdesmitgadu jubilejas sliekšņa, ir vēlēšanās apgalvot, ka viņa līdzšinējā mākslinieka dzīve veidojusies, attīstījusies, izvērtusies apbrīnojami laimīga. To kopumā var attiecināt tik uz dažiem viņa paaudzes Latvijas kultūrai piederīgajiem.

Nu jau teju pusgadsimtu skatot viņa darbus izstādēs, darbnīcās, koleģiāli pārspriežot mākslas un dzīves norises, atpūtas brīžos kopīgi apsmaidot vai paironizējot par tām trausalajām sakarībām, kuras ne vienmēr gribas skaļi iztirzāt, aizvien esmu atgriezusies pie mūžam uzdodamā jautājuma – kas ir, veido, nosaka mākslinieka likteni. Protams, viņš pats. Ar to, ko saņēmis līdzi, ierodoties šaisaulē un kā piepilda, īsteno savu esību. Arī tie elementārie nosacījumi, kas piemīt visiem labiem māksliniekiem visos laikmetos un kurus var ietvert dažos vārdos – talants, augstas darba spējas, prasme saprast sevi un nojaust dzīves kārtību. Nav šaubu, ka Robertam Muzim ir sava noteikta vieta latviešu glezniecības vēsturē, un domāju, ka desmitgadēm slīdot, tā tikai pieaugs. Dažus no Roberta Muža veiksmes sistēmas pamatprincipiem mēģināšu atklāt, respektējot mākslinieka atzinumus.

Laba skola un prasme novērtēt savus pedagogus. Tiesa, pieredze mākslas izglītībā ļāvusi saprast, ka «slikti, nesaprotoši, atpalikuši» pedagogi parasti ir neapdāvinātiem vai slinkiem audzēkņiem. Roberts Muzis nekad nav slēpis, ka uzskata sevi par profesora Induļa Zariņa skolnieku jau kopš mācībām Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā, kad piecpadsmit gadus vecākais skolotājs bija viņa diplomdarba vadītājs. Meistara un mācekļa attiecības turpinājās arī Latvijas Mākslas akadēmijā. Un faktiski visu turpmāko dzīvi. Turklāt tādā izvērsumā, kā šādu kopdarbu saprata un īstenoja renesansē vai Rubensa laikā. Tagad profesors Roberts Muzis atzīst, ka, gadiem ejot, aizvien vairāk novērtē to, ko amata apguvē iesējis vecmeistars Konrāds Ubāns, kuram gan bija pilnīgi atšķirīgi gleznošanas mācīšanas principi. Tieši dažādās pieejas devušas savus augļus katra savā veidā un katra savā atšķirīgā mākslinieciskās darbības posmā.

Veselīga pašcieņa. Tā mudinājusi kopt ne tikai formālos izteiksmes līdzekļus, bet arī savu personību, cilvēcisko būtību. Brīnumainā kārtā abas šīs konkrētās mākslinieku esmes puses kā pagātnē, tā šodienā ne vienmēr stāv uzskatāmā līdzsvarā, pat ja viņš spējīgs uz teicamu mākslas darbu piepildījumu. Roberts Muzis pieder tiem cilvēkiem, par kuriem saka — uz viņu var paļauties. Ne velti atšķirīgos dzīves periodos ieņēmis un joprojām ieņem dažādus apmaksātus un sabiedriskus amatus, kuri reizēm ir nozīmīgāki, jo atklāj kolēģu uzticēšanās pakāpi. Visus šos pienākumus godprātīgi pildījis un pilda, loģiski savienojot laika rezerves ar gleznošanu, vaļaspriekiem un neizbēgamajiem sadzīves pieprasījumiem, kas kārtīgam vīrietim nekad netrūkst. Tomēr pašnoskaidrošanās un pašattīrīšanās profesijā, varbūt pat ne vienmēr skaidri apzināta, bijusi galvenā, vadošā. Dzinulis, kas ļāvis viņam saglabāt interesi par amata pilnveidi, netiek uzpildīts tikai ar visai frivoliem paņēmieniem (godkāre, nauda, pašpietiekamība un citas mākslas vidē spilgtāk pamanāmas nepieciešamības un vājības), bet ar to radošo enerģiju, kas ne katram dod svētību. Pat ja kāds no ceļiem izrādījies strupceļš, tad bez liekas zūdīšanās, gleznotājs minis jaunu sliedi paša profesionālajā attīstībā un Latvijas mākslā kopumā. Roberts Muzis ir atradis un izkopis savu izteiksmes veidu, kas ne katram izdodas. Turklāt tādu, kas, mainot formālos izteiksmes līdzekļus, ir atpazīstams un ļāvis viņa audekliem nepiesūkties ar sevis atkārtošanas banalitātēm un publikai izpatikšanas slidenumu.

Spēja analizēt un teorētiski formulēt sarežģītas parādības. Arī tikai intuitīvi, emocionāli, individuāli tveramās. Kā jau cilvēks, kurš daudz lasa, interesējas par pagātnes liecībām un atšķirīgu jomu novitātēm, kā mākslas pedagogs četredesmit gadus vairākās Latvijas augstskolās (visilgāk un paliekošāk Latvijas Mākslas akadēmijā), kurš spēj saprotami paust atbildes uz visdažādākajiem jautājumiem. Roberts Muzis šķiet savā veidā atradis pamatojumu vispārzināmajai patiesībai, ka, pārdomājot mākslas būtību, cilvēks vistuvāk nonāk dzīves jēgai. Tas ļāvis viņam pārskatīt un iezīmēt arī paša līdzšinējā mākslinieciskajā darbībā nolasāmos posmus. Kā būtiskus profesors min četrus – nogatavināšanās, baltais, melnais, minimālisms. Katram no teim – savs ilguma periods, iekšēji un ārēji tverami uzdevumi, nozīme. Vēlos gan piebilst, ka neviens no tiem nav augstāk vai zemāk vērtējams, katrs atstājis respektējamas laikmeta liecības un raksturo gan Roberta Muža gara izpaudumus, gan latviešu glezniecības piesātinātību.

Pirmais posms balstās uz jaunības elpu, paaudzes kopīgajiem centieniem un atbrīvošanos no ietekmēm. Ar šodienas vērtējuma mērauklu Roberts Muzis ieskata, ka varbūt tas bija pārāk ievilcies, saglabājot uzticību meistara Induļa Zariņa principiem. Iespējams, bet atceros, ka savā pirmajā personālizstādē 1984. gadā Mākslas akadēmijas aulā, viņa darbi atklāja briedumu, turklāt plašā amplitūdā – figurālajā žanrā, portretā, ainavā, klusajā dabā. Kādā sarunā mākslinieks izteicās, ka šī paskatīšanās uz sevi bijusi vērtīga – sācis gleznot tikai pats sev.

Kā vairums mākslinieku, arī Roberts Muzis atzīst, ka glezniecības būtība ir krāsa. Turklāt viņš saka, ka pati glezniecība ir abslūts bezizmēra jēdziens, bet tās uzdevums ir paust to, ko var izpaust tikai ar krāsu. Iespējams, tāpēc tik pārsteidzošas un uzrunājošas bija Roberta Muža pārvērtības «baltā» un «melnā» posma darbos, jo pēc būtības ne viena, ne otra netiek uzskatīta par krāsu. Un tomēr viņa profesionālās iespējas un emocionālās noskaņas ļāva šī laika gleznojumos atšķirīgu, viendabīgu toņu sabalsojumā, faktūru blīvumā (baltajās) un plānajos uzklājumos (melnajās) atklāt visu pasaules krāsainību. Nu jau gadus desmit viņa interešu lokā ir jūra kā mūžīga vērtība ar savu neizsmeļamību un iespēja atklāt tās daudzveidīgo un mainīgo raksturu, lietojot tikai tīras krāsas – melno, balto un dabiskās zemes krāsas. Vienkārši motīvi, gandrīz bez detaļām, minimāli izteiksmes līdzekļi. Nekādi gleznieciskie triki, smukumi, uzslāņojumi. Tīra telpa – gaiss. Pašreizējo māksliniecisko izteiksmi Roberts Muzis raksturo īsi: «To var saukt par minimālistisku, jo mani interesē pamatpatiesības».


Ingrīda Burāne, mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmijas Informācijas centra vadītāja

 

       

1. Rīts. 54x54, 1990                           2. Iela Valmierā. 54x54. 2004        3. Ventspils. 50x72. 2004

 

      

4. Kāpa. 60x80. 1997                                 5. Ainava. 60x80. 1995.                            6. Rīts. 60x80. 2008

 

      

7. Limbažu iela Valmierā. 60x80. 2005.                    8. Divas gaismas. 80x60.1999.   9. Dienvidus. 80x60. 1999      10. Rīts. 62x74.2001.

 

           

11. Aizejot. 60x80.1995.                            12. Vējains rīts. 60x80. 2008.                       13. Noskaņa. 60x80.1996.

 

      

14. Laiva. 60x80. 2001.                         15. Rudens rīts. 50x70. 2008.                    16. Ainava. 50x73. 1994.

 

     

17. Dzestrs rīts. 42x80. 2000.                                18. Piestātne. 66x100. 2009.                    19. Jūra bez laivas. 60x80.2002.

 

       

20. Naukšēnu ceļš. 60x80.2003.     21. Miglains rīts. 60x91. 2013.                22. Lietaina diena. 50x100. 2009.

 

        

23. Ceļš. 50x78. 2010.                             24. Novakare. 50x75. 2005.                   25. Jaunas ziņas. 55x90. 2011.

 

                             

26. Mols. 50x70. 2010.                                          27. Ainava. 50x70. 2004.                                      28. Ligzda. 63x47. 2011.

 

                                 

29. Rudens diena. 60x80. 2002.                              30. Nokalne. 45x54. 2003.                             31. Ainava. 50x50. 2003.

 

       

32. Dambis. 40x71. 2008.                     33. Vasara  Stāmerienā. 40x71. 2006.         34. Lietaina diena. 44x77. 2013.

 

        

35. Burtnieku baznīca. 50x70. 2006.  36. Atpūta. 29x45. 2014.                                   37. Lauku ainava. 40x69. 2006.

 

          

38. Lauku ceļš. 40x69. 2005.                            39. Jūlijs. 39x61. 2006.                           40. Ainava. Lodes muiža. 40x55. 2014.

 

                    

41. Laiva. 40x54. 2007.  42. Ceļš. 80x58.2004.  43. Mūžīgs miers. 60x80. 2007.            44. Rudens noskaņa. 60x80. 1996.

 

       

45. Lidojums. 60x80. 2005.                        46. Stāvs krasts. 60x80. 1996.                  47. Iela Valmierā. 60x80. 2005.

 

                  

48. Pēc lietus. 74x92. 2010.                       49. Klusais rīts. 70x90. 2013.                     50. Pretgaisma. 60x80. 2008.

 

         

51. Ainava ar balto kuģi. 66x117. 2009.           52. Krusts. 66x110. 2009.                           53. Bāka. 60x86. 2009.

 

          

54. Klusie ūdeņi. 60x80. 2009.     55. Kolkas rags. 91x62. 2013.   56. Virsotne. 59x80. 2010.  57. Kalnu ainava. 59x80. 2010.

 

        

58. Grieķijas ainava. 2013.                      59. Ēgiptes ainava. 22x47. 2010.                                         60. Kāpnes. 33x60. 2010.

 

            

61. Ēģiptes ainava. 40x55. 2010.                     62. Rīts Ēģiptē. 40x54. 2010.                          63. Ceriņi. 92x75. 1990.            64. Laiva krastā. 61x74. 1999.

 

                 

65. Akmeņainais krasts. 59x80. 1996.           66. Tilts. 57x69. 2009.                              67. Laivas. 60x80. 2009.

 

          

68. Kurzemes krasts. 60x80. 2002.         69. Klusie ūdeņi. 52x69. 2014.                70. Aizvējā. 54x90. 2013.

 

       

71. Laivas. 50x70. 2008.          72. Saulaina diena. 39x69. 2007.              73. Ceļš. 25x60. 2005.

 

            

74. Gaisma. 30,5x61,5. 2009.                                                                 75. Laiva. 40x70. 2008.

 

                      

76. Zaļā zeme. 30x60. 2010.                                                                                 77. Rudens. 39x50. 1999.

 

 

CV

Dzimšanas gads: 1944.

Izglītība:

1982. Stažējies Pēterburga Mākslas akadēmijā

1862.-1967. Latvijas Mākslas akadēmija

1955.-1962. Jāņa Rozentāla mākslas vidusskola

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

Latvijas Universitāte 2009.  profesors

Latvijas Mākslas akadēmija: 192.-2004. profesors; 1989.-1991. docents; 1974.-1978. vecākais  pssniedzējs

RPI Arhitektūras fakultāte: 1987.-1991. fakultātes dekāns; 1978.-1989. vecākais pasniedzējs.

Starptautiskajā praktiskās psiholoģijas augstskolā: 2004. - 2007. profesors; 2004. - 2005. Datordizaina fakultātes dekāns.

Dalība vēlētās struktūrās:

LMA dekāns; LMA Studiju padomes loceklis; LMA Profesoru padomes loceklis; LMA Šķīrējtiesas priekšsēdētājs; SPPA  Datordizaina fakultātes dekāns; SPPA Senāta loceklis.

Pedagoģiskā kvalifikācija:

Maģistra darba vadība LMA glezniecības meistardarbnīcā; Studiju kursa programmu izstrāde LMA glezniecības nodaļā; Studiju  kursa programmu vadība LMA Glezniecības nodaļā; Lekciju un semināru vadība LMA; Referāti straptautiskās konferencēs "Pilsētvide". 2003., 2004., 2005.g.; Ainavas glezniecības meistardarbnīcas vadība starptautiskajā plenērā Vestienā 2004.g.; Nepilna laika studiju programmas "Datordizainers" izstrāde SPPA.

Mākslinieciskā jaunrade un pētnieciskā kvalifikācija:

Grupas izstāde lauksaimniecības Universitātē Jelgavā 2011.g.

Personālizstāde Skrundā 2011.g.

Personālizstāde Ēdolē 2011.g.

Personālizstāde Valmierā. 2001.g.

Personālizstāde Ēdolē. 2010.g.

Grupas izstāde galerijā "Mākslas banka", 2010.g.

Personālizstāde Mežvaldē, Kuldīgā, 2009.g.

Personālizstāde galerijā "Suņu taka", Jelgavā, 2009.g.

Personālizstāde galerijā "Promenāde" Liepājā, 2009.g.

Personālizstāde galerijā "Laipa"  Valmierā, 2009.g.

"Rudens 2008" Rīgā, 2008.g.

Mākslinieku portreti un pašportreti. LMS galerijā Rīgā. 2008.g.

Starptautiskā plenēra "Zelva"  izstāde. 2008.g. Polijā

Plenēra izstāde galerijā "Mans's" Jēkabpilī, 2008.g.

Personālizstāde galerijā "Dūja" Cēsis, 2008.g.

 ________________________________________________________________________________________________

 

Agate Muze

 

Manās gleznās attēlotie objekti ir vienkārši gan formas, gan satura ziņā. Vienkārši – tātad tādi, kam ir tikai viena kārta. Bet doma ir tāda, ka visvienkāršākās lietas, attiecīgā vidē un kontekstā ar citām (varbūt tikpat vienkāršām lietām), var radīt daudzslāņainas, dziļas, būtiskas asociācijas un noskaņas. (A. Muze)

 

                         

1. Tikšanās. 80x120. 2011.         2. Skolotāju diena. 80x80. 2007.                      3. Apelsīnu dzēriens. 70x90. 2008.

 

          

4. Bērnudārzs Froijā. 60x90. 2010.                        5. Koki. 70x90. 2009.                                    6. Ziemas ziedi. 90x70. 2013.     7. Ceļojums. 80x80. 2009.

 

          

8. Pludmale. 81x92. 2009.     9. Kokvilna. 100x80. 2009.   10. Govs dzīve. 50x60. 2005.  11. Kl. daba ar hiacinti. 50x60.2010.

 

    

12. Kolka. 39x60. 2011.                             13. Vakars. 40x59. 2014.                          14. Rīts. 30x40. 2014.

 

           

15. Magones. 40x50. 2014.    16. Ceļš uz Dairoju. 60x90.2010.                     17. Herbārijs. 60x80.2003.           18. Lilijas. 90x50. 2007.    19. Pipari. 65x25.2014.

 

CV

A. Muze ir dzimusi 1970. gada 5. martā, Rīgā.

Izglītība:

1999. Mākslas maģistra grāds.

1988. - 1994. Mākslas akadēmija, glezniecības nodaļa

1881. - 1988. Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskola

Nodarbošanās:

Kopš 2005. Gleznošanas pasniedzēja Starptautiskajā Psiholoģijas augstskolā dizaina nodaļā.

2003. - 2004. Māksliniece-datorgrafiķe dizaina aģentūrā MIAU

1997.-2998. Māksliniece-datorgrafiķe SATCHI @ SATCHI

1996.-1997. Māksliniece-datorgrafiķe "Talsu tipogrāfijā"

1994.-2003. Grāmatu, katalogu, bukletu, reklāas materiālu grafiskā noformētāja, ilustrētāja dažādās izdevniecībās un citur.

Kopš 2000. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs

Personālizstādes:

1998. Aushauzas galerijā (Vācijā)

1999. "Manas sejas"  kultūras projektā "Noass"

Grupu izstādes: 1996. - 2007.

Rīgā: Mākslas dienu izstādē izstāžu zālē "Vernisāža", Melngalvju nama izstāžu zālē, A. Sūnas galerijas, Galerijas Karuselis un galerijas Daugava tematiskajās izstādēs, Rīgas Galerijas miniatūru izstādēs, ikgadējās "Rudens"  izstādēs izstāžu zālē Aresenāls, Talsu novada muzejā, Liepājas Mākslas muzejā, kā arī Vācijā un Somijā.

Simpoziji

2004. Starptautisks gleznotāju simpozijs Brēmenē

2003. Starptautisks gleznotāju simpozijs Zvārtavā

2003. Starptautisks simpozijs + konference "eiropas māja", Bordesholmā, Vācijā

Kolekcijas:

Melngalvju nama kolekcija Rīgā

Privātās kolekcijas:

Francijā, Itālijā, Somijā, Vācijā, Latvijā

 

 

 

Citas pēdējās izstādes (lai apskatītu visus darbus, spiediet uz izstādes nosaukuma)

Pārnesums gaismā

Aija Zariņa. Iebrauca saulīte ābeļu dārzā. Personālizstāde.

Lielā vasaras izstāde 2014

Emociju brīvgājiens

Kods 2014-23-4

Kods 2014-23-3

Lielā Vasaras izstāde 2013

Rasa Šulca. desmit

Mūsdienu latviešu glezniecības izstāde Rokišķos

Rasa Jansone. Gleznas

Divas sarunas

Lielā vasaras izstāde 2012

Celies augšā, Tabita!

Vairāk par citām izstādēm skatieties sadaļā  IZSTĀDES!

 

Pēdējie papildinājumi mājas lapā

09.12.2014.

Pievienoti jauni Roberta Muža, Daigas Dagnijas, Laimas Eglītes, Aijas Zariņas, Ingas Jurovas darbi

07.08.2014.

Pievienota viena Džemmas Skulmes glezna un 2 Sarmītes Caunes gleznas

26.06.2014.

Sadaļā mākslinieki pievienoti jauni autori: Māra Ozola, Gita Palma, Signe Vanadziņa, Laima Puntule, Māris Čačka, Sanda Skujiņa.

25.03.2014.

Pievienoti 3 jauni U. Čamana darbi

28.02.2014.

Pievienots viens jauns L. Baklānes un viens jauns P. Postaža darbs

 

Galerija MANS'S,  Brīvības iela 154, Jēkabpils, LV 5201.

Tālrunis: 652 31953, mob. tālr. 29470597. E-pasts:  manss@apollo.lv

 

 

webmaster