Pēdējā atjaunošana 04.04.2020.

 

Laima Eglīte. Personālizstāde

Kamēr saule vēl nenoriet

2020. gada aprīlis  –  jūnijs

 

 

Mācoties Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā, 1960. gadu sākumā Laima Eglīte iesaistījās leģendārajā Roberta Ligera vadītajā pantomīmas ansamblī. Izrāžu iestudējumi, kā arī radošais gars, kas valdīja trupā, tik ļoti aizrāva jaunieti, ka viņa nopietni apsvēra domu savu turpmākās profesijas izvēli saistīt ar skatuvi. Tomēr Rozentālskolā apgūtie mākslas pamati aicināja tālāk attīstīt arī spējas glezniecības jomā. Laikā no 1966. līdz 1974. gadam sekoja studijas Valsts Mākslas akadēmijā, Glezniecības nodaļā, kas tika absolvēta ar diplomdarba kompozīciju „Ģimene". Sākotnējā iecere diplomdarbā tēlot ainu no pantomīmas teātra dzīves akadēmijā tika noraidīta. Tomēr tieši pantomīmas spēlē iemantotā ķermeņa plastikas izjūta vēlākos radošās dzīves gados māksliniecei palīdzēja radīt virkni emocionāli kāpinātu figurālo darbu, kuros pozai un žestam atvēlēta noteicoša loma. Turklāt šie darbi visbiežāk tapuši balstoties autores iztēlē, atmiņā, pieredzē, zināšanās, nevis tiešās modeļa studijās.

Laimas Eglītes gleznu tematiku vienmēr ietekmējusi viņas īpašā dzīves izjūta, sakāpinātā jūtība, ar kādu māksliniece uztver ne vien savas intīmās pasaules telpu, bet arī globālās norises. Vislielākos panākumus viņa guvusi ar portreta un sadzīves žanra darbiem, savu varoņu psiholoģiskajiem tēliem piešķirot simbola nozīmi: no madonnas līdz karalienei u.tml. Virknē kompozīciju risināta mātes un bērna tēma, tik pat bieži tēlota arī vīrieša un sievietes savstarpējo attiecību dinamika.

Stilistiski Laimas Eglītes darbos vērojama liela dažādība. 20. gadsimta 70. gados tapušajās kompozīcijās dominē līnijas kaligrāfija, ļaujot runāt par t.s. „japānisko periodu" mākslinieces daiļradē. Taču jau ar 1980. gadu viņas rokraksts mainās: līnijas dominanti nomaina ar maigu gaismēnu mīkstināts apjomu modelējums, lokālās krāsas - niansēti pustoņi, līdz 80. gadu otrajā pusē pēkšņi uzliesmo mākslinieces interese par triepiena dinamiku, un līdzšinējo noskaņas liriskumu aizstāj trauksme un sasprindzinājums. Kopš 2000. gada Laima Eglīte formas eksperimentus reizēm mēdz risināt lielformāta abstrakcijās, pievēršoties telpas, atmosfēriskuma un materialitātes problēmām, turpretī viņas figurālajos darbos arvien biežāk parādās dekoratīvi elementi. Šo rokraksta daudzveidību pati māksliniece saista ar dzīves intensitātes izmaiņām dažādos daiļrades periodos.

Paralēli glezniecībai Laima Eglīte periodiski strādājusi arī bērnu grāmatu grafikā un multiplikācijā, radot izcilus darbus šajās mākslas jomās, tostarp Latvijā pirmo zīmēto multfilmu „Kabata"  (1983, režisore Roze Stiebra).

Nozīmīgākie radošās biogrāfijas dati:
Dzimusi Rīgā 1945. gada 18. novembrī.
No 1958. līdz 1965. gadam mācījusies Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā.
No 1966. līdz 1974. gadam studējusi Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā.
Kopš 1969. gada piedalās izstādēs.
Kopš 1976. gada PSRS Mākslinieku savienības (tagadējās Latvijas Mākslinieku savienības) biedre.
Kopš 1984. gada LPSR Kinemotogrāfu savienības (tagadējās Latvijas Kinematogrāfistu savienības) biedre.
Sarīkojusi vairāk  nekā piecpadsmit personālizstādes Latvijā un ārzemās (Beļģijā, Vācijā, Japānā).
Māksliniece multiplikācijas filmām: Abi gali balti, viducis zaļš (1977), Kabata (1983), Man, vienai māsiņai (1984), Atvelc, pelīt, miedziņu (1997), Pelīte brauca (1997), Kur tu teci (1997).
Ilustrējusi grāmatas: Viks Zemūdens bara lielā diena (Rīga: Liesma, 1985), Džons R.R.Tolkīns Hobits jeb turp un atpakaļ (Rīga: Sprīdītis, 1991), Ieva Samauska Kā uzburt sniegu (Rīga: Liels un mazs, 2006) u.c.

Ingrīda Burāne par Laimu Eglīti: Laima kā  personība veidojās, savus cilvēciskos un mākslinieciskos principus noskaidroja dumpīgajos sešdesmitajos. Tas ir laiks, kad mūsu paaudze mēģināja kāpt pāri robežām. Telpas jēdziens ieguva citas dimensijas, jo Nils Ārmstrongs bija spēris pirmos soļus uz mēness. Laiks, kad mūsu paaudze dzīvoja līdzi notikumiem Prāgas pavasarī un Vudstokā. Laiks, kad iepazinām Kokto, Prustu, Kafku, sirreālistus, Marselu Marso, Džimu Morisonu, Džoānu Baezu un visus citus, kuriem bija brīvības garša uz lūpām. Tāpat kā visur pasaulē arī Latvijā jaunie mākslinieki gavilējoši, nopietni, izmisīgi, ironiski, traģiski manifestēja humāno, individuālo, atšķirīgo. Varbūt tāpēc nu jau vairāk kā trīsdesmit gadus Laimas Eglītes gleznu centrā ir cilvēks. (Laima Eglīte [catalog]: D'Haudreny Art Gallery, 2002.)

Pēteris Bankovskis par Laimu Eglīti: Protams, pompozitātes un viltus varoņu laikmetā, kuru nule kā tikai sākam atmest, Laimai velti bija cerēt arī uz „oficiālu" atzinību. Tāpēc viņai noteikti laimējās - dažs, labi apmaksāts „darba, patriotiskās" u.c. tēmas apmulsinātais tā arī nespēja atgūties. Laima jau studiju gados izvēlējās citu - mākslas ceļu ar visām tā grūtībām, pat šausmām. (Bankovskis, Pēteris. Pati sev robeža // Padomju Latvijas sieviete. - 1989. - Nr.3.)

Māra Ķimele par Laimu Eglīti: Ķermenis man vienmēr ir licies kas skaits, un tas no tiem laikiem, kad biju aizrāvusies ar Ligera pantomīmu. Tur bija nepārspējama mīmiste, brīnišķīga gleznotāja Laima Eglīte. Viņai bija zēnīgais augums, kam piemita īpatnēja plastika. Turpat bija ļoti smukas meitenes, bet viņas šai mīmu melnajā triko izskatījās mazāk izteiksmīgas. Es vēl tagad atceros, kā Laima kustējās. (Sniedze, Evita. Vīrieša mugura [saruna ar Māru Ķimeli] // Forums. - 2003.12. - 18.12.)

www.studija.lv

 

 

   Stājglezniecībā Laima Eglīte ir pievērsusies galvenokārt sievietes pasaules atklāsmei –  gleznojusi ģimenes ikdienas norises, aktus, portretus kā arī ainas no teātra un mīmu dzīves. Savā daiļradē māksliniece ir virzījusies no reālistiskas, klusinātas glezniecības, kurā liela nozīme virtuozai līnijai un lokālu krāsu laukumu pretstatiem, uz piesātinātāku, ekspresīvāku izteiksmes veidu, akcentējot otas rakstu un triepienu. Laimas Eglītes glezniecības raksturs ir mainījies no intīmas noskaņu glezniecības uz dramatiskāku, ironiskāku, par grotesku skatījumu. Bērniem veltītajos darbos — multiplikācijas filmās un grāmatu ilustrācijās – raksturīga labsirdība, humors un harmonija.

Burāne I. Eglīte, Laima//Māksla un arhitektūra biogrāfijās, I /

Atb. Red. A. Vilsons. R.: Latvijas enciklopēdija, 1995, 141.lpp.

 

 

 

Savas gleznas es nospēlēju

LABĀ DARBĀ NEKO NEIZDALA — VAI NU IR VAI NAV. JĒGA, KRĀSA, KOMPOZĪCIJA + DZĪVA IEKŠĒJĀ. ENERĢIJA — VISS IDEĀLĀS PROPORCIJĀS.
 

– Ar šiem vārdiem Laima Eglīte noslēdz sarunu, taču man tos gribas likt kā moto, jo viņas glezniecība IR.
Māksliniece pati sevi neuzskata par runātāju, varbūt pat vairās to darīt, tādēļ mans pirmais jautājums skanēja šādi –
Elita Ansone: Zināmā mērā pārsteidza jūsu vēlēšanās atstāt savas domas incognito. Vai tā būtu pieticība? Neticība sarunas būtiskumam? Uzzskats, ka drukātajā vārdā nereti iznāk tukšu salmu kulšana? Varbūt vēlēšanās saglabāt savu suverenitāti, nepakļauties publiskai iztirzāšanai?
Laima Eglīte: Attēls ir mana valoda, ar to es izsakos. Tur ir visa vajadzīgā nformācija. Ja ir vajadzīgi vārdi, tad tie arī tiek ierakstīti attiecīgajās gleznās.
E.A.:Mākslinieka darbi zināmā mērā ir viņa dzīves uzskata manifestācija. Un nereti dzirdētā atrunāšanās «gleznoju tāpēc, ka neko citu neprotu darīt» ir vairāk nekā pieticīga.
L E.: Es nezinu, vai to sauc par manifestāciju, bet pēc tā, ko un kā katrs dara, protams, arī vērtē. Es varu arī ravēt, šūt lelles, ilustrēt grāmatas, mazgāt traukus un tamlīdzīgi.
E. A.: Kas jums dzīvē liekas būtiski? Tā vienlaicīgi varētu būt atbilde uz jautājumu — kas jums mākslā liekas būtiski?
L. E.: Dzīvē — mīlestība. Mākslā — dzīva iekšējā enerģija (es zinu, kas tas ir, bet vai var saprast ko ar to domāju?).
E. A.: Vai ir lietas, parādības, kas jums liekas fascinējošas? Jautāju to tādēļ, ka nereti jūsu gleznās atrodu fascinējošus, taču vienlaicīgi intīmus tēlus. No kurienes viņi iznirst?
L. E.: Teātra inde, kas ir manī. Es — ja varētu tā teikt — «nospēlēju» savas gleznas. Varbūt tas ir tas. Aiz tēliem ir pilnīgi reāli notikumi, personas, norises. Bet ir gadījumi, kad reāli sastopu savus tēlus, tad esmu «beigta». E. A.: No kompozīcijas un krāsu lietojuma viedokla es jūsu darbus atrodu racionāli pārdomātus, izsvarotus, meistarīgus, kur veiksmi nenosaka nejaušība. Tomēr neticu, ka tajā visā nav intuīcijas klātbūtne. Vai pastāv kādas apzinātas racionālā un iracionālā attiecības darba procesā?
L. E.: Tas ir «kaulos». Ir darbi, kas rodas jau gatavi galvā. Ir idejas, kuras uzreiz vizuāli neredzu, bet uz papīra attīstu. Ir idejas, kas gadiem eksistē kaut kur iekšā. Ir darbi, kas vienkārši «izsprāgst».
E. A.: Manuprāt, jūs lieliski tiekat galā ar laicīgā (tātad pārejošā) problēmu. Jūsu darbi nav domāti tikai vienam laikmetam. Vai tā ir mērķtiecīga virzība?
L. E.: LAIKS arī noteiks, kas graudi, kas pelavas.
E. A.: Kādas ir jūsu attiecības ar gadījumu? Vai varbūt pie jauna darba keraties ar apziņu, ka notiek eksistenc iāla izvēle?
L. E.: Ļoti labas. Dzīve ir gadījumu kēde, arī gleznas.
E. A.: Kā jums labāk patiktu — lai jūsu gleznas būtu vairāk jutekliski uztveramas vai jēgas nesējas avots?
L. E.: Katram ir tiesības uz savu redzējumu. Autors un darbs ir viena kombinācija, skatītājs un darbs — otra kombinācija, autors un skatītājs — trešā, darbs un darbs — ceturtā, autors un autors, skatītājs un skatītājs, kombinācija un kombinācija...


Jautāja Elita Ansone.
Atbildēja Laima Eglīte.

 

Personalizstādes
2019 „DABA" — Talsu novada muzejs, Talsi
2017 „NAFTAL1NS UN ZINS" — O.Vacieša muzejs, Rīga
2015 "d'Haudrecy galerija" - Knokke, Belļģija
2014 „STRONCIJS, ULTRAMARĪNS, CINKS" galerija "Pegazs" — Rīga, Latvija;
2013 Lille Art Fair - "d'Haudrecy galerija" - Lille, Francija;
2012 "d'Haudrecy galerija" - Knokke, Beļģija
2012 KAS DĀRZĀ, Agijas Sūnas malkslas galerija — Rīga, Latvija
2009 "Personalizstāde" — LNMM Rīga Latvija
2008 "d'Haudrecy galerija" - Knokke, Beļģija
2007 Galerija „Stenger" — Tokija, Japāna
2005 El Cantil Galeria de Arte - Puente Arce, Spānija
2003 "d'Haudrecy galerija" - Knokke, BejAija
2003 Galerija "Asūna" — Rīga, Latvija
2002 Galerija "Čiris" - Rīga, Latvija
2001 Makslas biennale «Classic» — Kortijka, Bejļģija ,
2000 Galerija "Mans's" — Jēkabpils, Latvija
2000 Galerija "Lita" --_,Rīga, Latvija
1999 ZĪMES UZ PAPĪRA, galerija "Asūna" — Rīga, Latvija
1998 Kopā ar A.Seppet (Estonia), galerija "Im Rathaus" — Reda, Vācija
1997 Galerija "Laipa" — Valmiera, Latvija
1996 Galerija "Centrs" — Rīga, Latvija
1995 A.Sūnas galerija Parex bankā — Rīga, Latvija
         Galerija "G & G" — Rīga, Latvija
         O.Vācieša muzejs — Rīga, Latvija
1992 Galerija "Jāņa sēta" — Rīga, Latvija

 

Grupu izstādes
2018 „Izstāde A.Sūnai — 80" — Eiropas māja, Rīga, Latvija
2015 "Patiesā daba" - Council of the EU — Brisele, Beļģija
2014 "Mākslas galaktika - LNMM, Arsenāls — Rīga, Latvija
2013 Konkurss Zelta Ābele - LMA
2012 "Ceļi - virzieni" - Maskavas starptautiskais mākslas salons
2011 Top of Form
2011 "Blīvā telpa" / Dr.Gunta Belēviča kolekcija - LNM izstāžu zāle Arsenāls
2011 "Viņš nemeklē patiesību, viņš grib iespaidot?" - Rīgas mākslas telpa
2011 "Sievietes Sievietes Sievietes" - Eiropas Savienibas māja - Rīga, Latvija
2010 "Kepphobusel Tallinna" bērnu grāmatu izstāde -Talina, Igaunij a
2010 "Art Nocturne Knocke" — Knokke, Beļģija
2008 „Lille European Art Fair" — Lille, Francija
2007 „SUB ROSA" — galerija „Bastejs" - Rīga, Latvija
2006 „Gleznas uz koka" — galerija „Bastejs" - Rīga, Latvija
2006 „Māksla uz papīra" - „Rīgas Galerija"
2006 „Lielā vasaras izstāde" -galerija „Mans's" — Jēkabpils, Latvija
2006 „Gada glezna" - galerija "A.Sūna" — Rīga, Latvija
2005 „Cukurs saldais" - galerija "A.Sūna" — Rīga, Latvija
2005 „ALTER EGO" — galerija „Bastejs" - Rīga, Latvija
2005 Galerija "Mākslas dārzs" — Rīga, Latvija
2005 „Ikonas ceļojums" — galerija „Carousel" — Rīga,Latvija
2005 „Gada glezna" - galerija "A.Sūna" — Rīga, Latvija
2004 Miniatūru izstāde - „Rīgas Galerija"
2004 „Lielā vasaras izstāde" - galerija „Mans's" — Jēkabpils, Latvija
2004 „Sarkans" - galerija "A.Sūna" — Rīga, Latvija
2004 „Gada glezna" - galerija "A.Sūna" — Rīga, Latvija
2004 „Gleznas uz koka" — galerija „Bastejs" - Rīga, Latvija
2003 Rudens izstāde "Privātā telpa"
2003 Miniatūru izstāde - „Rīgas Galerija"
2003 „Abstrakcionisms Latvijas glezniecībā — VMM izst. zāle Arsenāls, Rīga
2000 " d'Haudrecy" galerija - Knokke-Zoute, Beļģija
1999 "Rudens 99" , Arsenāls — Rīga, Latvija
1999 Rīga Mūsdienu Māksla, Rīgas galerija

1999 Galerija "A.Sūna" — Rīga, Latvija
1998 "Rīga Mūsdienu Mākslā", galerija "A.Sūna un
1998 Galerija "Čiris" - Rīga, Latvija
1998 II vispārējā latviešu mākslas izstāde — Rīga, Latvija
1995 ARTE FIERA — Boloņa, Itālija
1990 80. gadu latviešu glezniecības izstāde — Minhene, Vācijas
1990 Viļņas grāmatu trienāle — Viļņa, Lietuva
1989 Latviešu glezniecības izstāde — Brēmene, Vācija

 

 

        

1. Figūra melnā. 2019., a/e, 30x24    2. Mīlētāji. 2019., a/e, 30x24      3. Baltā. 2019., a/e, 20x20                    4. Unisons. 2019., a/e, 20x20

 

         

5. Divas figūras. 2014., a/e, 18x24                                6. Grāmatu tārps. 2019., a/e, 18x24                              7. Divatā. 2019. a/e, 18x24

 

         

8. Lidojums. 2019., a/e, 19x24                                       9. Tīklā. 2008., a/e, 100x120                                   10. Ceļš. 2010., a/e, 100x120

 

          

11. Enigma. 1998., a/e, 95x125     12. Eiforija. 1991., a/e, 104x85   13. Katram savs. 1992., a/e, 104x85  14. Asni. 2011, a/e, 100x125

 

        

Ainava                                                                                                                                                          15. Ainava I. 2020, a/e, 110x120        

               

        

16. Ainava II. 2020                                                 17. Eiropas nolaupīšana. 2001, a/e, 110x120              18. Gaiši zils. 1996, a/e, 100x120 

 

              

19. Mūžam zaļš. 2012., a/e, 116x90    20. Amentes-Amentes. 2013., a/e, 116x89  21. Saule. 2008.a/e, 120x120  22.Melnā gaisma.1990., a/e, 120x110

 

        

23. Nekas no tā. 1991., a/e, 125x95       24.Perpetuum mobile. 1991., a/e160x130     25. Pielūdzējs. 1991., a/e, 136x84 

                                                                                                                                                                      26. Vītņu kāpnes. 1993. k/e, 137x89

 

           

27.Līgava. 1991. k/e, 132x110                   28. Pirmais no beigām. 1991., a/e, 130x160                       29. XXX.Lielā ainava. 196-2000, a/e, 130x145

 

         

30. Vadātājs. 1991., a/e, 125x95    31. Degošais krēsls. 2007., a/e, 120x100   32. Nodavības bultas. 2004., a/e, 100x81

                                                                                                                                                                    33. Tviters. 2012., a/e, 100x80

 

         

34. Mēdijs. 2008., a/e, 100x120                            35. Koks. 1996.g., aē, 97x130                                        36. Robežpārkāpēji. 2014., a/e, 100x100

 

        

37. Asi II. 2009., a/e, 100x125                              38. Gravitācija. 2009, a/e, 100x120                              39. Parādība. 2012, a/e, 95x115

 

                          

40. Tete a tete. 1991., k/e, 100x150   41. Varbūt K... 1990, a/e, 100x50     42. Kociņi ar zeltītām lapām. 2010, a/e, 100x50

                                                                                                                        43. Kristīne. 1984, k/e, 95x53      44. Mani bērni. 1976., a/e, 95x53

 

             

45. Madonna ar bērnu. 1983., k/c, 95x53    46. Helēna. 1990, k/e, 90x53,5   47. Akcents. 2014., a/e, 73x92  48. Melnais kaķis. 2008., a/e, 73x92

 

               

49. Kauliņi ir mesti. 2014., a/e, 81x65  50. Sieviete melnā. 2005., a/e, 80x60   51.Bez sejas. 1991., a/e, 80x60  52.Zēns ar mežragu. 2001., a/e, 80x55

                 

53.Portrets (Liena Baklāne). 1993-2000., a/e, 80x50     54. Es skatos. 2000., a/e, 80x50      55. J.B.+V.M.. 1981., k/e, 81x61

                                                                                                                                         56.Cietēja un Uzdzīvotāja. 1991., a/e, 80x60

 

       

57. Saskarsmes punkts. 2012., a/e, 60x100                            58. Krišjānis. 2007., a/e, 65x81                         59. Skatiens. 2015., a/e, 60x80

 

        

 

     

 

      

 

          

 

             

 

        

 

           

 

                

 

         

 

          

 

   

 

         

 

        

 

           

 

        

 

       

 

        

 

Mājas lapa tiks papildināta. Ienāciet vēlāk!

 

Par citām izstādēm lasiet sadaļā IZSTĀDES!

 

Galerija MANS'S,  Brīvības iela 154, Jēkabpils, LV 5201.

Tālrunis: 652 31953, mob. tālr. 29470597. E-pasts:  manss@apollo.lv

 

 

webmaster