|
Laima Eglīte. Personālizstāde
Kamēr saule vēl nenoriet
2020. gada aprīlis jūnijs
Mācoties Jaņa Rozentāla Rīgas
mākslas vidusskolā, 1960. gadu sākumā Laima Eglīte iesaistījās leģendārajā
Roberta Ligera vadītajā pantomīmas ansamblī. Izrāžu iestudējumi, kā arī
radošais gars, kas valdīja trupā, tik ļoti aizrāva jaunieti, ka viņa
nopietni apsvēra domu savu turpmākās profesijas izvēli saistīt ar skatuvi.
Tomēr Rozentālskolā apgūtie mākslas pamati aicināja tālāk attīstīt arī
spējas glezniecības jomā. Laikā no 1966. līdz 1974. gadam sekoja studijas
Valsts Mākslas akadēmijā, Glezniecības nodaļā, kas tika absolvēta ar
diplomdarba kompozīciju Ģimene". Sākotnējā iecere diplomdarbā tēlot ainu
no pantomīmas teātra dzīves akadēmijā tika noraidīta. Tomēr tieši
pantomīmas spēlē iemantotā ķermeņa plastikas izjūta vēlākos radošās dzīves
gados māksliniecei palīdzēja radīt virkni emocionāli kāpinātu figurālo
darbu, kuros pozai un žestam atvēlēta noteicoša loma. Turklāt šie darbi
visbiežāk tapuši balstoties autores iztēlē, atmiņā, pieredzē, zināšanās,
nevis tiešās modeļa studijās.
Laimas Eglītes gleznu tematiku vienmēr ietekmējusi viņas īpašā dzīves
izjūta, sakāpinātā jūtība, ar kādu māksliniece uztver ne vien savas
intīmās pasaules telpu, bet arī globālās norises. Vislielākos panākumus
viņa guvusi ar portreta un sadzīves žanra darbiem, savu varoņu
psiholoģiskajiem tēliem piešķirot simbola nozīmi: no madonnas līdz
karalienei u.tml. Virknē kompozīciju risināta mātes un bērna tēma, tik pat
bieži tēlota arī vīrieša un sievietes savstarpējo attiecību dinamika.
Stilistiski Laimas Eglītes darbos vērojama liela dažādība. 20. gadsimta
70. gados tapušajās kompozīcijās dominē līnijas kaligrāfija, ļaujot runāt
par t.s. japānisko periodu" mākslinieces daiļradē. Taču jau ar 1980. gadu
viņas rokraksts mainās: līnijas dominanti nomaina ar maigu gaismēnu
mīkstināts apjomu modelējums, lokālās krāsas - niansēti pustoņi, līdz
80. gadu otrajā pusē pēkšņi uzliesmo mākslinieces interese par triepiena
dinamiku, un līdzšinējo noskaņas liriskumu aizstāj trauksme un
sasprindzinājums. Kopš 2000. gada Laima Eglīte formas eksperimentus reizēm
mēdz risināt lielformāta abstrakcijās, pievēršoties telpas, atmosfēriskuma
un materialitātes problēmām, turpretī viņas figurālajos darbos arvien
biežāk parādās dekoratīvi elementi. Šo rokraksta daudzveidību pati
māksliniece saista ar dzīves intensitātes izmaiņām dažādos daiļrades
periodos.
Paralēli glezniecībai Laima Eglīte periodiski strādājusi arī bērnu grāmatu
grafikā un multiplikācijā, radot izcilus darbus šajās mākslas jomās,
tostarp Latvijā pirmo zīmēto multfilmu Kabata" (1983, režisore Roze
Stiebra).
Nozīmīgākie radošās biogrāfijas dati:
Dzimusi Rīgā 1945. gada 18. novembrī.
No 1958. līdz 1965. gadam mācījusies Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas
vidusskolā.
No 1966. līdz 1974. gadam studējusi Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības
nodaļā.
Kopš 1969. gada piedalās izstādēs.
Kopš 1976. gada PSRS Mākslinieku savienības (tagadējās Latvijas
Mākslinieku savienības) biedre.
Kopš 1984. gada LPSR Kinemotogrāfu savienības (tagadējās Latvijas
Kinematogrāfistu savienības) biedre.
Sarīkojusi vairāk nekā piecpadsmit personālizstādes Latvijā un ārzemās
(Beļģijā, Vācijā, Japānā).
Māksliniece multiplikācijas filmām: Abi gali balti, viducis zaļš (1977),
Kabata (1983), Man, vienai māsiņai (1984), Atvelc, pelīt, miedziņu (1997),
Pelīte brauca (1997), Kur tu teci (1997).
Ilustrējusi grāmatas: Viks Zemūdens bara lielā diena (Rīga: Liesma, 1985),
Džons R.R.Tolkīns Hobits jeb turp un atpakaļ (Rīga: Sprīdītis, 1991), Ieva
Samauska Kā uzburt sniegu (Rīga: Liels un mazs, 2006) u.c.
Ingrīda Burāne par Laimu Eglīti: Laima kā personība veidojās,
savus cilvēciskos un mākslinieciskos principus noskaidroja dumpīgajos
sešdesmitajos. Tas ir laiks, kad mūsu paaudze mēģināja kāpt pāri robežām.
Telpas jēdziens ieguva citas dimensijas, jo Nils Ārmstrongs bija spēris
pirmos soļus uz mēness. Laiks, kad mūsu paaudze dzīvoja līdzi notikumiem
Prāgas pavasarī un Vudstokā. Laiks, kad iepazinām Kokto, Prustu, Kafku,
sirreālistus, Marselu Marso, Džimu Morisonu, Džoānu Baezu un visus citus,
kuriem bija brīvības garša uz lūpām. Tāpat kā visur pasaulē arī Latvijā
jaunie mākslinieki gavilējoši, nopietni, izmisīgi, ironiski, traģiski
manifestēja humāno, individuālo, atšķirīgo. Varbūt tāpēc nu jau vairāk kā
trīsdesmit gadus Laimas Eglītes gleznu centrā ir cilvēks. (Laima Eglīte
[catalog]: D'Haudreny Art Gallery, 2002.)
Pēteris Bankovskis par Laimu Eglīti: Protams, pompozitātes un
viltus varoņu laikmetā, kuru nule kā tikai sākam atmest, Laimai velti bija
cerēt arī uz oficiālu" atzinību. Tāpēc viņai noteikti laimējās - dažs,
labi apmaksāts darba, patriotiskās" u.c. tēmas apmulsinātais tā arī
nespēja atgūties. Laima jau studiju gados izvēlējās citu - mākslas ceļu ar
visām tā grūtībām, pat šausmām. (Bankovskis, Pēteris. Pati sev robeža //
Padomju Latvijas sieviete. - 1989. - Nr.3.)
Māra Ķimele par Laimu Eglīti: Ķermenis man vienmēr ir licies kas
skaits, un tas no tiem laikiem, kad biju aizrāvusies ar Ligera pantomīmu.
Tur bija nepārspējama mīmiste, brīnišķīga gleznotāja Laima Eglīte. Viņai
bija zēnīgais augums, kam piemita īpatnēja plastika. Turpat bija ļoti
smukas meitenes, bet viņas šai mīmu melnajā triko izskatījās mazāk
izteiksmīgas. Es vēl tagad atceros, kā Laima kustējās. (Sniedze, Evita.
Vīrieša mugura [saruna ar Māru Ķimeli] // Forums. - 2003.12. - 18.12.)
www.studija.lv
Stājglezniecībā Laima Eglīte ir pievērsusies galvenokārt sievietes
pasaules atklāsmei gleznojusi ģimenes ikdienas norises, aktus, portretus
kā arī ainas no teātra un mīmu dzīves. Savā daiļradē māksliniece ir
virzījusies no reālistiskas, klusinātas glezniecības, kurā liela nozīme
virtuozai līnijai un lokālu krāsu laukumu pretstatiem, uz piesātinātāku,
ekspresīvāku izteiksmes veidu, akcentējot otas rakstu un triepienu. Laimas
Eglītes glezniecības raksturs ir mainījies no intīmas noskaņu glezniecības
uz dramatiskāku, ironiskāku, par grotesku skatījumu. Bērniem veltītajos
darbos multiplikācijas filmās un grāmatu ilustrācijās raksturīga
labsirdība, humors un harmonija.
Burāne I. Eglīte, Laima//Māksla un arhitektūra biogrāfijās, I /
Atb. Red.
A. Vilsons. R.: Latvijas enciklopēdija, 1995, 141.lpp.
Savas gleznas es nospēlēju
LABĀ DARBĀ NEKO NEIZDALA VAI NU IR VAI NAV. JĒGA, KRĀSA, KOMPOZĪCIJA +
DZĪVA IEKŠĒJĀ. ENERĢIJA VISS IDEĀLĀS PROPORCIJĀS.
Ar šiem vārdiem Laima Eglīte noslēdz sarunu, taču man tos gribas likt kā
moto, jo viņas glezniecība IR.
Māksliniece pati sevi neuzskata par runātāju, varbūt pat vairās to darīt,
tādēļ mans pirmais jautājums skanēja šādi
Elita Ansone: Zināmā mērā pārsteidza jūsu vēlēšanās atstāt savas
domas incognito. Vai tā būtu pieticība? Neticība sarunas būtiskumam?
Uzzskats, ka drukātajā vārdā nereti iznāk tukšu salmu kulšana? Varbūt
vēlēšanās saglabāt savu suverenitāti, nepakļauties publiskai iztirzāšanai?
Laima Eglīte: Attēls ir mana valoda, ar to es izsakos. Tur ir visa
vajadzīgā nformācija. Ja ir vajadzīgi vārdi, tad tie arī tiek ierakstīti
attiecīgajās gleznās.
E.A.:Mākslinieka darbi zināmā mērā ir viņa dzīves uzskata
manifestācija. Un nereti dzirdētā atrunāšanās «gleznoju tāpēc, ka neko
citu neprotu darīt» ir vairāk nekā pieticīga.
L E.: Es nezinu, vai to sauc par manifestāciju, bet pēc tā, ko un
kā katrs dara, protams, arī vērtē. Es varu arī ravēt, šūt lelles, ilustrēt
grāmatas, mazgāt traukus un tamlīdzīgi.
E. A.: Kas jums dzīvē liekas būtiski? Tā vienlaicīgi varētu būt
atbilde uz jautājumu kas jums mākslā liekas būtiski?
L. E.: Dzīvē mīlestība. Mākslā dzīva iekšējā enerģija (es zinu,
kas tas ir, bet vai var saprast ko ar to domāju?).
E. A.: Vai ir lietas, parādības, kas jums liekas fascinējošas?
Jautāju to tādēļ, ka nereti jūsu gleznās atrodu fascinējošus, taču
vienlaicīgi intīmus tēlus. No kurienes viņi iznirst?
L. E.: Teātra inde, kas ir manī. Es ja varētu tā teikt
«nospēlēju» savas gleznas. Varbūt tas ir tas. Aiz tēliem ir pilnīgi reāli
notikumi, personas, norises. Bet ir gadījumi, kad reāli sastopu savus
tēlus, tad esmu «beigta». E. A.: No kompozīcijas un krāsu lietojuma
viedokla es jūsu darbus atrodu racionāli pārdomātus, izsvarotus,
meistarīgus, kur veiksmi nenosaka nejaušība. Tomēr neticu, ka tajā visā
nav intuīcijas klātbūtne. Vai pastāv kādas apzinātas racionālā un
iracionālā attiecības darba procesā?
L. E.: Tas ir «kaulos». Ir darbi, kas rodas jau gatavi galvā. Ir
idejas, kuras uzreiz vizuāli neredzu, bet uz papīra attīstu. Ir idejas,
kas gadiem eksistē kaut kur iekšā. Ir darbi, kas vienkārši «izsprāgst».
E. A.: Manuprāt, jūs lieliski tiekat galā ar laicīgā (tātad
pārejošā) problēmu. Jūsu darbi nav domāti tikai vienam laikmetam. Vai tā
ir mērķtiecīga virzība?
L. E.: LAIKS arī noteiks, kas graudi, kas pelavas.
E. A.: Kādas ir jūsu attiecības ar gadījumu? Vai varbūt pie jauna
darba keraties ar apziņu, ka notiek eksistenc iāla izvēle?
L. E.: Ļoti labas. Dzīve ir gadījumu kēde, arī gleznas.
E. A.: Kā jums labāk patiktu lai jūsu gleznas būtu vairāk
jutekliski uztveramas vai jēgas nesējas avots?
L. E.: Katram ir tiesības uz savu redzējumu. Autors un darbs ir
viena kombinācija, skatītājs un darbs otra kombinācija, autors un
skatītājs trešā, darbs un darbs ceturtā, autors un autors, skatītājs
un skatītājs, kombinācija un kombinācija...
Jautāja Elita Ansone.
Atbildēja Laima Eglīte.
Personalizstādes
2019 DABA" Talsu novada muzejs, Talsi
2017 NAFTAL1NS UN ZINS" O.Vacieša muzejs, Rīga
2015 "d'Haudrecy galerija" - Knokke, Belļģija
2014 STRONCIJS, ULTRAMARĪNS, CINKS" galerija "Pegazs" Rīga, Latvija;
2013 Lille Art Fair - "d'Haudrecy galerija" - Lille, Francija;
2012 "d'Haudrecy galerija" - Knokke, Beļģija
2012 KAS DĀRZĀ, Agijas Sūnas malkslas galerija Rīga, Latvija
2009 "Personalizstāde" LNMM Rīga Latvija
2008 "d'Haudrecy galerija" - Knokke, Beļģija
2007 Galerija Stenger" Tokija, Japāna
2005 El Cantil Galeria de Arte - Puente Arce, Spānija
2003 "d'Haudrecy galerija" - Knokke, BejAija
2003 Galerija "Asūna" Rīga, Latvija
2002 Galerija "Čiris" - Rīga, Latvija
2001 Makslas biennale «Classic» Kortijka, Bejļģija ,
2000 Galerija "Mans's" Jēkabpils, Latvija
2000 Galerija "Lita" --_,Rīga, Latvija
1999 ZĪMES UZ PAPĪRA, galerija "Asūna" Rīga, Latvija
1998 Kopā ar A.Seppet (Estonia), galerija "Im Rathaus" Reda, Vācija
1997 Galerija "Laipa" Valmiera, Latvija
1996 Galerija "Centrs" Rīga, Latvija
1995 A.Sūnas galerija Parex bankā Rīga, Latvija
Galerija "G & G" Rīga,
Latvija
O.Vācieša muzejs Rīga,
Latvija
1992 Galerija "Jāņa sēta" Rīga, Latvija
Grupu
izstādes
2018 Izstāde A.Sūnai 80" Eiropas māja, Rīga, Latvija
2015 "Patiesā daba" - Council of the EU Brisele, Beļģija
2014 "Mākslas galaktika - LNMM, Arsenāls Rīga, Latvija
2013 Konkurss Zelta Ābele - LMA
2012 "Ceļi - virzieni" - Maskavas starptautiskais mākslas salons
2011 Top of Form
2011 "Blīvā telpa" / Dr.Gunta Belēviča kolekcija - LNM izstāžu zāle
Arsenāls
2011 "Viņš nemeklē patiesību, viņš grib iespaidot?" - Rīgas mākslas telpa
2011 "Sievietes Sievietes Sievietes" - Eiropas Savienibas māja - Rīga,
Latvija
2010 "Kepphobusel Tallinna" bērnu grāmatu izstāde -Talina, Igaunij a
2010 "Art Nocturne Knocke" Knokke, Beļģija
2008 Lille European Art Fair" Lille, Francija
2007 SUB ROSA" galerija Bastejs" - Rīga, Latvija
2006 Gleznas uz koka" galerija Bastejs" - Rīga, Latvija
2006 Māksla uz papīra" - Rīgas Galerija"
2006 Lielā vasaras izstāde" -galerija Mans's" Jēkabpils, Latvija
2006 Gada glezna" - galerija "A.Sūna" Rīga, Latvija
2005 Cukurs saldais" - galerija "A.Sūna" Rīga, Latvija
2005 ALTER EGO" galerija Bastejs" - Rīga, Latvija
2005 Galerija "Mākslas dārzs" Rīga, Latvija
2005 Ikonas ceļojums" galerija Carousel" Rīga,Latvija
2005 Gada glezna" - galerija "A.Sūna" Rīga, Latvija
2004 Miniatūru izstāde - Rīgas Galerija"
2004 Lielā vasaras izstāde" - galerija Mans's" Jēkabpils, Latvija
2004 Sarkans" - galerija "A.Sūna" Rīga, Latvija
2004 Gada glezna" - galerija "A.Sūna" Rīga, Latvija
2004 Gleznas uz koka" galerija Bastejs" - Rīga, Latvija
2003 Rudens izstāde "Privātā telpa"
2003 Miniatūru izstāde - Rīgas Galerija"
2003 Abstrakcionisms Latvijas glezniecībā VMM izst. zāle Arsenāls, Rīga
2000 " d'Haudrecy" galerija - Knokke-Zoute, Beļģija
1999 "Rudens 99" , Arsenāls Rīga, Latvija
1999 Rīga Mūsdienu Māksla, Rīgas galerija
1999 Galerija "A.Sūna" Rīga, Latvija
1998 "Rīga Mūsdienu Mākslā", galerija "A.Sūna un
1998 Galerija "Čiris" - Rīga, Latvija
1998 II vispārējā latviešu mākslas izstāde Rīga, Latvija
1995 ARTE FIERA Boloņa, Itālija
1990 80. gadu latviešu glezniecības izstāde Minhene, Vācijas
1990 Viļņas grāmatu trienāle Viļņa, Lietuva
1989 Latviešu glezniecības izstāde Brēmene, Vācija
1. Figūra melnā.
2019., a/e, 30x24 2. Mīlētāji. 2019., a/e, 30x24
3. Baltā. 2019., a/e, 20x20
4. Unisons. 2019., a/e, 20x20
5. Divas
figūras. 2014., a/e, 18x24
6. Grāmatu tārps. 2019., a/e, 18x24
7. Divatā. 2019. a/e, 18x24
8. Lidojums.
2019., a/e, 19x24
9. Tīklā. 2008., a/e, 100x120
10. Ceļš. 2010., a/e, 100x120
11. Enigma.
1998., a/e, 95x125 12. Eiforija. 1991., a/e,
104x85 13. Katram savs. 1992., a/e, 104x85 14. Asni.
2011, a/e, 100x125
Ainava 15. Ainava
I. 2020, a/e, 110x120
16. Ainava II. 2020
17. Eiropas nolaupīšana. 2001, a/e, 110x120 18. Gaiši zils.
1996, a/e, 100x120
19. Mūžam zaļš. 2012., a/e, 116x90
20. Amentes-Amentes. 2013., a/e, 116x89 21. Saule. 2008.a/e, 120x120
22.Melnā gaisma.1990., a/e, 120x110
23. Nekas no tā.
1991., a/e, 125x95 24.Perpetuum
mobile. 1991., a/e160x130 25. Pielūdzējs. 1991.,
a/e, 136x84
26. Vītņu kāpnes. 1993. k/e, 137x89
27.Līgava. 1991.
k/e, 132x110
28. Pirmais no beigām. 1991., a/e, 130x160
29. XXX.Lielā ainava. 196-2000, a/e, 130x145
30. Vadātājs.
1991., a/e, 125x95 31. Degošais krēsls. 2007., a/e,
120x100 32. Nodavības bultas. 2004., a/e, 100x81
33. Tviters. 2012., a/e, 100x80
34. Mēdijs.
2008., a/e, 100x120
35. Koks. 1996.g., aē, 97x130
36. Robežpārkāpēji. 2014., a/e, 100x100
37. Asi II.
2009., a/e, 100x125
38. Gravitācija. 2009, a/e, 100x120
39. Parādība. 2012, a/e, 95x115
40. Tete a tete.
1991., k/e, 100x150 41. Varbūt K... 1990, a/e, 100x50
42. Kociņi ar zeltītām lapām. 2010, a/e, 100x50
43. Kristīne. 1984, k/e, 95x53 44. Mani
bērni. 1976., a/e, 95x53
45. Madonna ar
bērnu. 1983., k/c, 95x53 46. Helēna. 1990, k/e, 90x53,5
47. Akcents. 2014., a/e, 73x92 48. Melnais kaķis. 2008., a/e, 73x92
49. Kauliņi ir
mesti. 2014., a/e, 81x65 50. Sieviete melnā. 2005., a/e, 80x60
51.Bez sejas. 1991., a/e, 80x60 52.Zēns ar mežragu. 2001., a/e,
80x55
53.Portrets
(Liena Baklāne). 1993-2000., a/e, 80x50 54. Es
skatos. 2000., a/e, 80x50 55. J.B.+V.M..
1981., k/e, 81x61
56.Cietēja un Uzdzīvotāja. 1991., a/e, 80x60
57. Saskarsmes
punkts. 2012., a/e, 60x100
58. Krišjānis. 2007., a/e, 65x81
59. Skatiens. 2015., a/e, 60x80
Mājas
lapa tiks papildināta. Ienāciet vēlāk!
|
