Pēdējā atjaunošana 10.03.2017.

 

2017. gada marts, aprīlis

Latviešu mūsdienu glezniecība

 

Dace Saulīte. Vēja spogulis

 

 

                           

1. Rozes smarža. a/ak, 120x100, 2016.       2. Rozā laiva. a/k, 210x100, 2015.                      3. Ūdensroze. a/ak. 60x80, 2016.

          

4. LUX. a/ak, 60x80, 2016.                                     5. Pāri galotnēm. a/ak. 76x102, 2016.                  6. Ezers un vējš. a/ak, 70x90, 2016

       

7. Japāņu koijas. a/ak, 70x70, 2015.                            8. Krusa aronijas. a/ak, 60x80, 2016.                 9. Zelta meandrs. a/ak, 50x50, 2017.

             

10. Dārzs. a/ak, 50x100, 2017     11. Atspulgs. a/ak, 40x80, 2016.   12. Augustā. a/ak, 40x80, 2016. 13. Orhidejas. a/ak, 60x45, 2016

           

14.Atspulgs. a/ak, 40x40, 2015    15.Parfīms I, a/ak, 50x50, 2015.   16.Parfīms II, a/ak, 50x50, 2015.  17.Baltās ūdensrozes. a/ak, 60x45, 2016.

        

18. Atspulgs. a/ak, 60x50, 2016.     19. Sārtā ūdensroze, a/ak, 24x30, 2016.                       20. Kaija. a/ak, 18x24, 2016. 

 

21. Apvārsnis. a/ak, 45x60, 2013.

 

Jānis Purcens. Dabīgs

 

Lins, želatīns, linsēklu eļļa, terpentīns, akrila sveķi, gumiarābiks, saplāksnis, papīrs. Senie zīmēja un rakstīja uz bērzu tāss. Dabīgs, apkārtējā vidē sastopams materiāls. Tagad, apkārtējā vidē var sastapt saplākšņa atgriezumus. Televizors stāstīja, ka uz jogurta iepakojuma drīkst rakstīt „dabīgs”, ja ... un tur sekoja garš, sarežģīts vielu un to daudzumu uzskaitījums, cik, kuras drīkst būt, kā arī - uz iepakojuma drīkst likt augļu attēlus, ja jogurta sastāvā ir vismaz tik ... procentu augļu gabaliņu.

Dabīgs, pārdomas, par to, ko tad tas nozīmē. Vai kultūra, visplašākajā vārda nozīmē – kultūra = pilnīgi viss, kas tiek kultivēts (sākot no akmens cirvja līdz lāzeriskai iekārtai ar ko var izsvilināt materiālā da jebko, par ko vien kompī ir dati. U.c. u.t.jpr.) ir nedabīga?

Vairāki vaļi trenkā roni (ēst ta gribās). Ronis uzlec uz ledus gabala, vaļi strauji peldot izraisa ūdens viļņošanos, kas rezultējas ar ledus sašķelšanos, vai apgāšanos, atkal un atkal. Brīžos, kad ronis atrodas uz tik neliela ledus gabaliņa, ka pakaļējās peldspuras (tieši aiz tām roņus parasti saķer, pavelk zem ūdens un noslīcina), paliek pāri tā malai virs ūdens, tam neviens netuvojas, tikai dažus metrus attālāk virs ūdens parādās vaļa galva, tad tā lēnām pazūd zem ūdens, mirkli vēlāk vilnis apgāž arī šo ledus gabalu, ūdens balets ar daudzām piruetēm un lēcieniem atsākas. Tas turpinās, līdz ronis tiek līdz liela ledus lauka malai, ārā jau apmēram puse auguma, lēnām kustas. Tikpat lēnām, apmēram metru no ledus lauka malas, iznirst vaļa galva, rāmi, nesaviļņojot ūdens virsmu tā pazūd, pēc mirkļa ronis sāk slīdēt atpakaļ ūdenī, līdz nelielā virpulītī pazūd arī purns ar apaļajām acīm. Labi? Slikti? Lielākais apkaimes briežu bullis, vardarbīgi trenkājot pārējos, sapulcina ap sevi mātītes. Dabīgi. Šķiet tas bija lielās franču revolūcijas laikā, daži no apkārtnes lielākajiem un stiprākajiem cilvēku tēviņiem sāka uzskatīt līdzīgi – lielākais un varenākais apkaimes tēviņš paņem sev visas sievietes un īpašumus, kas viņam iepatīkas, jo tas ir dabīgi, sirdsapziņas un morāles - tie kaut kādi nevajadzīgi izgudrojumi. Brieža daba. Cilvēka daba. Varbūt tās atšķiras. (daba – lietas vai parādības pamatīpašību kopums)

Dabīgs mākonis. Uzgleznots mākonis. Kāds gribēja attēlot to, kā ap putekļiem kondensējas ūdens tvaiki? Putekļu mākoņi, dūmu mākoņi, domu mākoņi komiksos. Cik stilizētam jābūt attēlam, lai tas būtu simbolisks? Netālu no mākoņa cilvēciņš, dažreiz to pamanīt vieglāk, citreiz mazliet grūtāk, citreiz izskatās – cilvēciņš kaut ko vicinās ar rokām, mākoņa virzienā, a, tas viņam tā dabīgi?

 

 

       

1.Brūns, zaļš, pelēks. e/a, 25x25, 2016   2. Cauri rūsai. e/a, 180x145,4, 2016. 3. Cauri tintei. ak/a, 100x80,5, 2016.

                                                                                                                           4. Dzeltenoranžs (skice). guaša/kartons/saplāksnis. 30x26, 2016

                  

5. Egle un mākonis. ak/a/s, 49,8x22. 2016.   6. Izbalināts brūnums. g/a, 40x30, 2016.   7. Klausītājs. aa/a, 49,0x21, 2016.

                                                                                              8. Knapi redzams. ak/a, 75x70, 2016.   9. Lassāmkrēsls. ak/a, 42x21, 2016.

                   

10. No dziļumiem. ak/a, 42x21, 2016.  11. Pieskarties. zīda krāsas/audekls/ saplāksnis. 43x43, 2016.  12. Pievelk. e/a, 200x170, 2016.

                                                                                                                                                                               Pievelk (fragments)

          

Pievelk (fragments)                                                            Pievelk (fragments)                                  13. Silueta kustība.e/a, 51x40, 2017

            

14. Slīpēts. ak/a, 40x30, 2016        15. Stiga. e/a, 24x18, 2016.       16. Trušupīle, māls un Minnija. g/p, 2016. 

                                                                                                                                                    17. Vēl tālāk. ak/a, 56,3x49,8, 2016.

                                   

18. Žogukrāsas. eļlas-ftaļļu emelja/sapl., 72,5x49,8   19. Uzsīksies. k/e, 22x10, 2013.   20. Ceļš, pļava, mākonis. k/e, 15x10, 2013.

                                                                                                                                                 21. Jānis Purcens. Ignācijs. a/e, 115x90, 2013.

    

Jānis Purcens — reliģiskais temats mākslā

«3. nedēļa 2. diena.

Vai esi sajutis, ka miers, iekšēja nomierināšanās palīdz nodibināt saikni ar Dievu? Šodien pamēģini sadzirdēt Dievu. Pirmajās lūgšanu minūtēs ieklausies tuvās un tālās skaņās, kas Tevi sasniegs — ielas troksnī, istabas klusumā... Palēnām visas šīs skaņas attālinās, un Tavas sirds klusums uzrunā Tevi... Ieklausies tajā. Neceri, ka kaut kas notiek ātri. Vajadzēs pacietību. Vari lēnām atkārtot vienu vai vairākus lūgšanu vārdus (..)».

Jānis Purcens. Balts k/e 36x36,2016

Uz kvadrātveida kartona ar kolažētiem darbistabas pārpalikumiem un fragmentiem, ir piestiprināta lapa ar sīku tekstu kursīvā. Kā lappuse no dienasgrāmatas, skice, kā personīga vēstule skatītājam. Teksta adresāts nav zināms, vai tas ir tas pats autors vai skatītājs, taču teksts darbojas kā atslēga. Pirmatnējais nodoms, kas stāv aiz visām sērijas gleznām, un arī instrukcija skatītājam.

Jau pati teksta lasīšana piespiež apklusināt, izslēgt apkārtējo vidi no uztveres zonas un koncentrēt savu uzmanību vārdiem. Vārdi un to vara varētu būt visas sērijas temats, vārdi un to transcendentālā jēga, vārda vizualizācija. Lūkojoties uz J. Purcena darbiem, lasīšana kļūst par hipnozes paņēmienu, ar kuru skatītājs tiek «ievilkts» gleznā. Izlasot ataino frāzi «Kungs, Jēzu Kristu, Dieva dēls», tā tiek it kā «iespiesta» skatītāja redzes atmiņā, un ieraugot atsevišķus vārdus, ir jau zināms, kā frāzi pabeigt. Tāpēc, lūkojoties uz mākslinieka audekliem, redzes fokuss izzūd. Nav vārda, kurš izceltos, kuram būtu iespējams iegūt vairāk skatītāja uzmanības. Katrs vārds ir vienlīdz svarīgs, tāpēc neeksistē nedz centrs, nedz kāda figurāla dominante. Glezna ir suģestējoša, tā nemanāmi ievelk skatītāju neizteiktu vārdu murdoņā. Audekls, liekas, ir kā izgriezts fragments no mākslinieka zemapziņas, kas mutuļo lūgšanas laikā.

Vizuālais risinājums J. Purcena darbos ir inovatīvs. Darbi vieno tipogrāfiju un glezniecību. Gleznu galvenais objekts ir teksts un vārds mijiedarbībās ar mākslas darba faktūru. Un, lai arī krāsotāji un vienkārši amatnieki, izsenis ir krāsojuši vārdus, Purcena darbos vārdi netiek krāsoti, tie tiek uzrakstīti ar kaligrāfisku cieņu, viegli un dabiski — dzīvi. Katra vārda šķietami vienkāršai uzrakstīšanai ir veltīta pilna uzmanība, un gleznošanas process ir kā tiešs un personīgs lūgšanas attēlojums.

Darba noskaņu veido ne tikai krāsa, bet arī rakstības stils, kuram arī piemīt emocionāla noskaņa un asociatīvs raksturs. Arī kvadrāta formāts ļauj veidot vienlaidu harmoniju — tas visur ir vienāds, tas nevirza skatienu, bet ir kā punkts, kā fiksēts fragments.

Gleznu reliģiskais konteksts liek atminēties Bībelisko «...iesākumā bija vārds», kas pazīmē pasaules sākotni. Zinot arī to, ka visa latviskā kultūra spēcīgi pamatojas kristietībā, vārdi, «Kungs, Jēzus Krist, Dieva dēls», nespēj palikt neievēroti. Tie skar skatītāju gan vispārcilvēciski, gan personiski, skarot katra individuālo reliģisko pieredzi.

Tāpēc J. Purcena darbi nav tikai vizuāls baudījums, tie ir mehānismi, kas tiek darbināti ar vārda spēku, liekot cilvēkam, vismazākais — apstāties, apdomāt un klausīties, jo teiktais pieprasa uzmanību. Un galu galā svarīgāk par attēloto un pateikto ir tas, kā tas liek mums justies.

Nikola Ščadro, Jēkabpils Valsts ģimnāzija, 11.c. 2017. gada februāris

 

Citas pēdējās izstādes (lai apskatītu visus darbus, spiediet uz izstādes nosaukuma)

Lielā vasaras izstāde 2016

Pēteris Postažs. Gleznas. Personālizstāde

Jānis Urtāns. Vanitas

Lielā vasaras izstāde 2015.

Roberts Muzis. Agata Muze. Personālizstāde.

Pārnesums gaismā

Aija Zariņa. Iebrauca saulīte ābeļu dārzā. Personālizstāde.

Vairāk par citām izstādēm skatieties sadaļā  IZSTĀDES!

 

Pēdējie papildinājumi mājas lapā

15.03.2017.

Pievienoti 6 jauni Jāņa Anmaņa darbi.

01.04.2016.

Sadaļā mākslinieki pievienots jauns autors Aldis Dobenbergs

23.03.2016.

Pievienoti jauni I. Zalāna un  I. Jurovas darbi

 

Galerija MANS'S,  Brīvības iela 154, Jēkabpils, LV 5201.

Tālrunis: 652 31953, mob. tālr. 29470597. E-pasts:  manss@apollo.lv

 

 

webmaster