Maija Nora Tabaka. Dīķis.
1991.g.
Galerijā no 5. aprīļa skatāma Maijas Tabakas personālizstāde «Iedomu
prieks».
Iedomu prieks. Sava ceļa meklētāja ar reālās pasaules
iedzīvināšanu sev zināmajā tēlu atveidē un iepazīšanā. Viņas iedomu prieka
krāsai piemīt bezgalība un apvienots priekšstats par esošās parādības
likteni un vienreizējo kolorītu. Mākslinieces iedomu prieka mērogs ir
profesionāla varēšana un pārmūžīgais garīgums.
«Kas es būtu bez savas mākslas? Nezinu! Visu, ko es
dzīvē esmu sasniegusi, man devusi māksla!» tā 80. gadu sākumā teikusi
Maija Tabaka.
Kļuvusi populāra septiņdesmitajos gados, māksliniece ir
noturējusi interesi par saviem darbiem līdz pat šodienai, kad tuvojas
viņas 85 gadu jubileja. Ir nomainījušās paaudzes, bet viņas darbi un
īpašie glezniecības paņēmieni ir aktuāli arī mūsdienās. « Maijas Tabakas
darbu iekšējā spriedze aizvien ir augusi. Reizēm sasniegta robeža, pie
kuras emocijas kļūst par drudzi un skaistais par iznīcinošo. Reālā
pasaule saplūst ar mākslinieces antipasaulē ieraudzīto. Trauksmes pārpilno
gleznu starojums ne vienam vien šķitis smags un traģisks. Tās ir skaistas
bildes tikai paviršā skatījumā. Daudzi Maijas Tabakas darbus vērtē kā
mūžīgos svētkus, optimistiskus prieka dārzus. Jūtīgāks aplūkotājs drīzāk
jutīsies neomulīgi. Tur drīzāk valda nepiepildītas ilgas pēc laimes, sapņu
projekcija, darbībai risinoties aizsaules retinātajā gaisā, skaisti
dekorētos mirāžu tuksnešos. Krāšņie dārzi un ziedu klēpji šķiet izplatām
bīstamu dvesmu. (..) Katra Maijas Tabakas glezna ir sapnis par iedomātu
dzīvi, un katrs viņas personāžs skatās mūžības bezgalībā. Tāpat kā Maija
Tabaka pati.» tā 2004. gadā rakstīja Imants Lancmanis.
Galerijas «Mans's» sadarbība ar M. Tabaku aizsākās pirms
vairāk nekā 30 gadiem. Populārā gleznotāja toreiz uzticējās jaunajam
provinces galeristam Uldim Čamanam, kurš savukārt nekautrējās lūgt darbus
glezniecības ikonai, un atvēlēja savas gleznas izstādēm. Katrā «Lielajā
vasaras izstādē» ir bijis pa kādam viņas darbam. Personālizstādes
«Notikums» (1993. gadā) un «Jūtu laiks» (2020. g.), bija notikums pilsētas
kultūras dzīvē. Vērienīgākā ir šī trešā , kas galerijā skatāma no
5. aprīļa līdz 25. jūnijam. Izstādīti 80 darbi, kas radīti no
1982. līdz 2024. gadam. Tos personālizstādei piedāvā pati māksliniece,
bet ir skatāmas gleznas arī no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja,
Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, mākslas centra «Zuzeum» un galerijas
«Mans's» kolekcijām.
«Gatavojot izstādi, katru nedēļu sazvanījos ar mākslinieci.
Pārsteidza viņas viedums, modernais prāts un interese par mūsdienu mākslas
norisēm. Viņas mākslā redzu dzīves mirkļu dinamisku attēlojumu. Maija ir
māksliniece ar kuru vienmēr viegli un patīkami komunicēt. Savā būtībā viņa
ir vienkāršs cilvēks un tai pašā laikā gara aristokrāte, kas ar visu sirdi
un dvēseli ir mākslā. Viņas personālizstāde ir liels notikums galerijai.
Cerams, ka tāds tas būs arī skatītājiem.», tā galerijas vadītājs U.
Čamans.
Un vēlreiz Imants Lancmanis par Maiju Tabaku: «Viņai izdevies
turpināt to lielo un augsto mākslas tradīciju, kādu mēs pazīstam
iepriekšējo gadsimtu glezniecībā. Viņa saglabājusi kādreizējās
mākslinieciskās skolas spožumu, strādājot bez trikiem, viltībām un
tehniskajiem līdzekļiem, pie kā parasti ķeras Rietumeiropas mākslinieki,
kuri vairs nepārvalda savu profesionālo ieroču arsenālu un nesagatavoti
metas modes diktētajā figuratīvās glezniecības laukā. Paredzams, ka,
neraugoties uz mūslaiku vērtību relatīvismu, Maija Tabaka aizvien
noteiktāk ieņems pelnīto vietu uz Eiropas mākslas skatuves un mākslas
vēsturē.»
Jurģis Akmeņkalns
Foto: Māra Brašmane
Postimees, 2023. gada 22. decembris
Maija Tabaka,
padomju grāfiene
ANU ALLASA, kuratore
Ārpus rāmjiem: Leisa, Tabaka, Rožanskaite
Kuratores Anu Allasa un Laima Kreivīte, KUMU III stāvā līdz 2024. gada
25. februārim
Plānojot KUMU izstādi par 20. gadsimta 70. un 80. gadu
Baltijas māksliniecēm sievietēm, pavisam dabiski priekšplānā nostājās
Malle Leisa, Maija Tabaka un Marija Terēze Rožanskaite. Viņas visas savā
laikā bija neparastas, pietiekami atšķirīgas, lai cita citu papildinātu,
un pietiekami līdzīgas, lai kaut kas viņas vienotu.
Savulaik viņas ir kopā piedalījušās Viļņas glezniecības
triennālē un noteikti arī citās Baltijas valstu kopīgajās izstādēs, taču
nebija cieši saistītas.
No viņām trim vienīgi Maija Tabaka vēl ir dzīva. Kopā ar
izstādes Ārpus rāmjiem otru kuratori Laimu Kreivīti dodamies uz Jūrmalu,
lai viņu intervētu. Starp jaunajām milzu villām māja Lielupes vasarnīcu
rajonā ir tikko saskatāma, taču savā laikā tā bija moderna būve. Esam
nedaudz satraukušās, jo 83 gadus vecā Tabaka pēdējos gadus ir dzīvojusi
noslēgti un viņai sevišķi nepatīk satikt nepazīstamus cilvēkus. Tomēr viņa
ir piekritusi mūs uzņemt un izrādās ļoti laipna.
Mana mamma bija šuvēja, arī es pati mācījos šūt un darināju
sev apģērbu. Tāpēc daudzās manās gleznās ir tādas tam laikam neraksturīgas
drēbes, kādas es pati nēsāju. Tēvs bija inženieris un vienmēr kaut ko te
būvēja. Šī ir veca ēka, tagad ar to ir grūti tikt galā, bet agrāk šeit
daudz kas notika.
Tabaka bija pazīstama ne tikai kā māksliniece,
bet arī kā ievērojama tālaika Latvijas kultūras dzīves persona, viņa
ģērbās citādāk, nekā bija pieņemts padomju cilvēkam, proti,
rietumnieciski, ekstravaganti, kā dāma. Kad viņa gadu dzīvoja
Rietumberlīnē kā pirmā DAAD stipendiāte no Padomju Savienības, viņu dēvēja
par padomju grāfieni.
Es studēju Mākslas akadēmijā, un mums tur bija tāda
franču grupa, mūs sauca par franču maizītēm. Bruno Vasiļevskis, mans kursa
biedrs, bija šīs grupas dibinātājs. Tajā bija arī Imants Lancmanis, Jānis
Krievs, Juris Pudāns un Ieva Šmite. Bruno attiecībā uz mākslu bija tāds
kredo, ka jāatrod savs ceļš, savas subjektīvās attiecības ar dabu un to,
kas dzīvē notiek.
Mūs interesēja franču māksla, mēs iepazinām Sezānu,
impresionistus un kubistus; akadēmijā bija ļoti laba bibliotēka. Bruno
interesējās par intelektuālismu, viņa teorijas man daudz nozīmēja. Tolaik
visi daudz filozofēja, jaunākā inteliģence kopā gāja uz kafejnīcu Kaza
Rīgā.
Mums ir problēma
1957. gadā Tabaka iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā, lai
studētu grafiku, lai gan vienmēr bija vēlējusies gleznot. 1961. gadā viņu
no akadēmijas izslēdza.
Tas bija nepakļaušanās dēļ. Es nebiju mierīga studente.
Uzgleznoju ananasu ēdājus, tas viņiem nepatika, ielika man kompozīcijā
divnieku. Kā zināt, kompozīcija ir mana spēcīgākā puse. Pēc tam mani
uzaicināja atpakaļ uz akadēmiju, teica, ka man tomēr esot talants, nav
labi, ka esot izslēguši. Tālāk jau studēju glezniecību. Diplomdarbā es
uzgleznoju visu mūsu franču grupu un saņēmu pieci, augstāko atzīmi.
Arī vēlāk Tabakas daiļrade turpināja raisīt pretrunīgas
izjūtas.
Mākslinieks Jānis Borgs atceras kādu sanāksmi Latvijas Kultūras
ministrijā 20. gadsimta 70. gadu sākumā, kurā tika atzīts: Biedri, mums
ir problēma. Ko darīt ar Tabaku?
Ikvienu citu būtu varējuši vienkārši pastumt malā, taču
Tabaka acīmredzami bija ļoti talantīga gleznotāja. Vienīgi tas, ko viņa
gleznoja, vienmēr bija mazliet dīvaini, greizi.
Pēc izmešanas no skolas es biju šeit, Lielupē. Man ļoti
palīdzēja, Bruno un Juris atveda man no Mākslas akadēmijas krāsas un
molbertu, lai es varētu gleznot. Pie mums vasaru pavadīja Emmi Lorensone,
Aleksandras Kolontajas personīgā sekretāre. Viņa man iemācīja, kā staigāt
un kā ģērbties.
Kad mani izmeta no skolas, viņa mani uzaicināja pie sevis uz
Maskavu, lai es Puškina muzejā varētu kopēt vecmeistarus. No vienas puses
mani ietekmēja Kazas kompānija un no otras ļoti augstās diplomātiskās
aprindas, kuras iepazinu ar Lorensones starpniecību.
No vecmeistariem Tabakai visvairāk patika 17. gadsimta
holandiešu mākslinieks Gerards Terborhs, kurš gleznoja sadzīves ainas, kas
pašas par sevi bija vienkāršas, taču viņš tām piešķīra nedaudz
noslēpumainu kolorītu.
Viņš man vienkārši patika, man patika viņa formas. Arī es no
vienas puses veidoju formu, no otras aplūkoju cilvēka kaislības. Jo
ilgāk es dzīvoju, jo vairāk mani interesēja cilvēciskās kaislības.
Tāpēc manas bildes ir gluži vai hipnotiskas.
Tabakas 1973. gadā gleznotais Aleksandras Kolontajas portrets
ataino tālaika ietekmīgāko Komunistiskās partijas sievieti kā Padomju
Savienības sūtni Meksikā 1926. gadā.
Emmi uzstāja, lai gleznoju Kolontaju. Es ilgi vilcinājos, jo
viņu vispār nezināju. Bet Emmi man daudz par viņu stāstīja, un tā nu es to
izdarīju. Seja ir ņemta no vienas fotogrāfijas, to es izdomāt nespēju.
Pārējais jau ir mana interpretācija. Kā mācēju, tā darīju.
Neglezno kā latviete
Mēs apskatām kafejnīcas Kaza kompānijas fotogrāfijas, kurās
redzami arī vairāki Tabakas modeļi. Gleznā Vitauta mājas dzīve (1973)
viens un tas pats jaunietis ir attēlots četras reizes dažādos laikos un
dažādās lomās.
Viņš bija ļoti skaists jauns vīrietis, arī apmeklēja Kazu.
Viņš bija mākslinieks, bet visvairāk viņu interesēja mūzika. Neparasts
tips ar ogļu melniem matiem un skaistu, nedaudz austrumniecisku seju,
ģērbies kā hipijs.
Es vienmēr gleznoju tā, kā man gribējās, atveidojot savas
attiecības ar pasauli, kā Bruno bija mācījis. Akadēmijā viņiem tas
nepatika, jo dzīvē tā nevarot būt, tas neesot reālistiski. Manās gleznās
reālais un nereālais savijas kopā, bet sirreāliste es tomēr neesmu, Dalī
man nepatīk. Man vienmēr ir teikuši, ka es negleznojot kā latviete.
Tabakas gleznas šķiet kā pilnīga fantāzija, taču patiesībā to
izejas punkts vienmēr meklējams realitātē. Arī viena no viņas slavenākajām
gleznām, mazliet sapņainā Kāzas Rundālē (1974), attēlo Rundāles pilī
strādājušā Imanta Lancmaņa kāzu svinības, kuru viesi bija rokoko laika
tērpos.
Mēs vienmēr veidojām kā tās sauca performances, un tās
es pēc tam arī gleznoju. Visi mani draugi bija mani modeļi. Reizēm es
fotografēju, reizēm gleznoju pēc zīmējumiem. Gleznojot es vienmēr sāku no
fona un virzos uz priekšplānu, tāpēc manos darbos ir neparasta telpa, kas
vietumis ir pilnīgi abstrakta.
Mana mīļākā modele bija slavenā aktrise Regīna Razuma, kopā ar viņu
tapa daudz gleznu. Kādu laiku mani interesēja dažnedažādas īpašas
sievietes, viņu atšķirīgās sejas.
Āzija Rietumberlīnē
1977. gadā Tabaka ar Rietumvācijā dzīvojušā latviešu
mākslinieka Valda Āboliņa atbalstu ieguva DAAD stipendiju un gadu dzīvoja
Rietumberlīnē. Pirmajā Berlīnes sērijas gleznā Džungļi (1977) attēlots
leģendārs tāda paša nosaukuma naktsklubs, kura atmosfēru cita starpā
veidoja arī dažādu aizliegtu vielu lietošana.
Āboliņš bija ārkārtīgi interesants cilvēks, viņš viesojās
šeit, Latvijā, draudzējās ar vietējiem māksliniekiem, rīkoja latviešu
mākslas izstādes Vācijā. Viņš paņēma visas manas gleznas portfolio, kā
tagad saka, iesniedza tās DAAD konkursā, un es uzvarēju. Šeit, gleznā
Džungļi, viens no tēliem ir arī Āboliņš. Es nekad nebiju redzējusi šādu
kafejnīcu, tur radās ļoti dīvainas attiecības ar realitāti. Atceros, ka
tur bija tāda pūce, ne dzīva, bet ar mirgojošām acīm.
Noslēgumā vēl pajautāsim, vai Tabaka pazina Malli Leisu un
Mariju Terēzi Rožanskaiti.
Es zināju Malli Leisu, bet mēs nebijām tuvu pazīstamas.
Savulaik mēs cieši draudzējāmies ar igauņu māksliniekiem, viņi brauca pie
mums ciemos. Jums ir brīnišķīga izstāde, bet Latvijā neviens par to
nerunā, tāda ir attieksme. 1992. un 2004. gadā man bija izstādes Latvijas
Mākslas muzejā, kas piesaistīja desmitiem tūkstošu apmeklētāju. Tā ka ir
cilvēki, kuriem manas gleznas patiešām patīk. Nu jau es esmu veca, reizēm
man šķiet, ka esmu izgājusi no modes.
Mēs apstiprinām, ka esam tieši tādi cilvēki, kam patīk viņas
gleznas, un ka mode vienmēr atgriežas. Maija Tabaka tikko ir atkal nākusi
modē.
Maija Tabaka, Džungļi (Rietumberlīnes sērija), 1977.
Maija Tabaka, Kāzas Rundālē, 1974.
Zuzānu
kolekcija. FOTO JĀNIS PIPARS
Latvijas Mākslas muzejs. FOTO /nesalasāms/
Maija Nora
Tabaka un Rietumberlīne
Kadri no kino žurnālā Māksla
Maija Nora Tabaka. Tīna.
1977.g.
Maija Nora
Tabaka
Dzimusi 1939. gada 5. novembrī Jelgavā, Latvijā
1957-1959 studijas Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā
1959-1961, 1965-1969 studijas Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības
nodaļā, profesora Eduarda Kalniņa
meistardarbnīcā
Kopš 1960 dalība izstādēs
Kopš 1970 Latvijas Mākslinieku savienības biedre
1977-1979 Vācijas Akadēmiskā apmaiņas dienesta (DAAD) stipendiāte
Rietumberlīnē, VFR
1979 Latvijas PSR Mākslinieku savienības medaļa un diploms par radošiem
sasniegumiem
1980 Latvijas PSR Ļeņina komjaunatnes prēmija
1982-1987 Latvijas PSR Mākslinieku savienības valdes sekretāre izstāžu
jautājumos
1984 Latvijas PSR Nopelniem bagātās kultūras darbinieces goda nosaukums
1989 Latvijas PSR Tautas mākslinieces goda nosaukums
2000 Latvijas Republikas Triju Zvaigžņu ordenis
2008 Latvijas Republikas Kultūras ministrijas gada balva par mūža
ieguldījumu nacionālās kultūras kopšanā
2017 Latvijas Republikas Ministru kabineta balva par ieguldījumu Latvijas
mākslā un starptautiskajiem sasniegumiem
Nozīmīgākās personālizstādes
2016 "Dienvidu dārzi", galerija "Daugava", Rīga, Latvija
2014 Cēsu Mākslas festivāls, Cēsu Izstāžu nams, Cēsis, Latvija
2013 "Pārsteigums", galerija "Daugava", Rīga, Latvija
2012 "Regīna un citi", "Rīgas galerija", Rīga, Latvija
2010 "Mitologija", Ivonnas Veihertes galerija, Rīga, Latvija
"Jūtu laiks", galerija "Mans's", Jēkabpils, Latvija
2009 "Balts", Jūrmalas pilsētas muzejs, Jūrmala, Latvija
2007 "Kimono", "Rīgas galerija", Rīga, Latvija
2005 "Gaismas nakti", Jūrmalas pilsētas muzejs, Jūrmala, Latvija
2004 Valsts Mākslas muzejs, Rīga, Latvija
2003 "Rīgas galerija", Riga, Latvija
2001 Ivonnas Veihertes galerija, Rīga, Latvija
1999 Ivonnas Veihertes galerija, Rīga, Latvija
"Mazā balerīna", "Rīgas
galerija", Rīga, Latvija
1996 "Gleznas. 1989-1996", "Rīgas galerija", Rīga, Latvija
1994 "Unibankas" Āgenskalna filiāles izstāžu zāle, Rīga, Latvija
"Rīgas galerija", Rīga, Latvija
1993 "Maijas Tabakas gleznas no Latvijas Mākslinieku savienības
kolekcijas", Latvijas Mākslinieku savienības galerija,
Rīga, Latvija
Ivonnas Veihertes galerija, Rīga, Latvija
"Notikums", galerija
"Mans's", Jēkabpils, Latvija
1992 Valsts Mākslas muzejs, Rīga, Latvija
1987 Galerija Basmajian, Parīze, Francija
1984 Centrālais mākslinieku nams, Maskava, Krievija
1983 Rostokas izstāžu zāle, Rostoka, VDR
1980 Bengta Hernberga galerija AE, Gēteborga, Zviedrija
Republikāniskais Zinību nams,
Rīga, Latvija
1979 Mākslinieku nams "Betānija", Rietumberlīne, VFR
Nozīmīgākās grupu izstādes
2017 "Maija Tabaka un Rietumberlīne," Latvijas Nacionālā mākslas muzeja
izstāžu zāle "Arsenāls", Rīga, Latvija
"Hiperreālisms", Latvijas
Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāle "Arsenāls", Riga, Latvija
2014 Kopizstāde ar Maiju Kurševu izstāžu cikla "Patība. Latvijas
laikmetīgās mākslas vēsture" ietvaros, Latvijas
Nacionālās bibliotēkas Mākslas un mūzikas centrs, Rīga, Latvija
2010 "UN CITI virzieni, meklējumi, mākslinieki Latvijā 1960-1984", "Rīgas
mākslas telpa", Rīga, Latvija
"Glezniecība Latvijā
1950-1900 no Latvijas Mākslinieku savienības kolekcijas", "Rīgas mākslas
telpa",
Rīga, Latvija
2009 "Mākslinieks. Portrets. Pašportrets", Latvijas Nacionālā mākslas
muzeja izstāžu zāle "Arsenāls", Rīga, Latvija
2002 "Laikmeta liecinieki", Valsts Mākslas muzejs, Rīga, Latvija "Latvijas
māksla, 20. gadsimts", Zvolles pilsētas
muzejs, Zvolle, Nīderlande
"Baltija. Nonkomformisms
un modernisma māksla padomju laikā", Džeinas Vorhizas Zimmerli mākslas
muzejs
Ratgersa Universitātē, Ņūbransvika, ASV
2000 "Baltijas māksla. Mūsdienu glezniecība un tēlniecība", The National
Arts Club, Ņujorka, ASV; Starptautiskā
Valūtas fonda galerija, Vašingtona, Čikāga, Losandželosa, Hjūstona, ASV
"Latvijas
glezniecība 1945-1985 plus", Valsts Mākslas muzejs, Rīga, Latvija
1999 "Esības prieks", Valsts Mākslas muzejs, Rīga, Latvija
1998 2. vispārējā latviešu mākslas izstāde, izstāžu zāle "Latvija", Valsts
Mākslas muzejs, Ārzemju mākslas
muzejs, mākslas muzejs "Arsenāls", Rīga, Latvija
1996 "Baltijas valstis. Igaunija, Latvija, Lietuva", UNESCO izstāžu zāle,
Parize, Francija
1995 15. starptautiskā mākslas izstāde, Čikāga, ASV
1993 "20. gadsimta latviešu gleznotāji", Parīze, Bordo, Strasbūra,
Francija
1991 "Mūsdienu latviešu glezniecība", izstāžu zāle "Latvija", Rīga,
Latvija
1990 1. vispārējā latviešu mākslas izstāde, Ārzemju mākslas muzejs,
mākslas muzejs "Arsenāls", Rīga, Latvija
1989 "Mūsdienu padomju gleznotāji no Rīgas", Eduarda Nahamkina mākslas
galerija, Ņujorka, ASV
1988 "Rīga- latviešu avangards", Kunsthalle, Rietumberlīne, VFR Galerija
International Images, Pitsburga, ASV
1987 Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 70. gadadienai veltīta
Padomju Latvijas tēlotājas mākslas izstāde
(1940-1970), LPSR Mākslas muzejs, Rīga, Latvija
Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 70. gadadienai veltīta tēlotājas
mākslas izstāde "Padomju zeme",
izstāžu zāle "Latvija", Rīga, Latvija
Piemiņas izstāde "Valdis
Āboliņš. Dzīve un darbi, vēstules un zīmējumi", LPSR Mākslas muzejs, Rīga,
Latvija
Glezniecības konkursa izstāde
7. Viļņas glezniecības triennālei, izstāžu zāle "Latvija", Rīga, Latvija
7. Viļņas glezniecības
triennāle, Lietuvas Mākslas muzejs, Viļņa, Lietuva
1986 Latviešu padomju glezniecības izstāde, Centrālais mākslinieku nams,
Maskava, Krievija
1985 PSRS paviljons 40. Venēcijas biennālē, Venēcija, Itālija
Baltijas jūras reģiona
valstu mākslas biennāle, Rauma, Somija
"Zemes jaunība",
12. pasaules jaunatnes un studentu festivālam veltīta retrospektīva
ekspozīcija no muzeju
fondiem, Centrālais mākslinieku nams, Maskava, Krievija
Pasaules izstāde
EXPO '85, Cukuba, Japāna
"Padomju Latvijas
glezniecība", LPSR Mākslas muzejs, Rīga, Latvija
LPSR Mākslas fonda
40. gadu jubilejai veltīta tēlotājas mākslas izstāde, izstāžu zāle
"Latvija", Rīga, Latvija
Krišjāņa Barona
150. dzimšanas dienai veltīta mākslas izstāde, izstāžu zāle "Latvija",
Rīga, Latvija
PSKP 27. kongresam
veltīta republikas tēlotājas mākslas izstāde, izstāžu zāle "Latvija",
Rīga, Latvija
Lielās Uzvaras 40.
gadadienai veltīta Mākslas dienu izstāde, izstāžu zāle "Latvija", Rīga,
Latvija
Latviešu padomju
glezniecības izstāde no LPSR Mākslas muzeja fondiem, LPSR Mākslas muzejs,
Rīga, Latvija
"Latvijas gobelēns
un Maijas Tabakas gleznas", Baltijas jūras reģiona valstu kultūras
festivāls, Kalmāra, Zviedrija
1984 "Daba. Vide. Cilvēks", Sv. Pētera baznīca, Rīga, Latvija
"Padomju Latvijas
māksla", Centrālais mākslinieku nams, Maskava, Krievija
Republikas tēlotājas
mākslas izstāde "Zeme un ļaudis", izstāžu zāle "Latvija", Rīga, Latvija
1983 "Padomju Latvijas māksla", KPFSR Mākslinieku savienības izstāžu zāle,
Ļeņingrada (tag. Sanktpēterburga), Krievija
1982 LPSR Mākslinieku savienības 10. kongresam veltīta glezniecības
izstāde, izstāžu zāle "Latvija", Rīga, Latvija
Vissavienības mākslas izstāde
"PSRS- mūsu Dzimtene", Centrālais mākslinieku nams, Maskava, Krievija
1981 Vissavienības mākslas izstāde "Mēs ceļam komunismu", Centrālais
mākslinieku nams, Maskava, Krievija
Tēlotājas mākslas izstāde "Par
mieru un atbruņošanos", Centrālais mākslinieku nams, Maskava, Krievija
1980 "Mākslinieku portreti un pašportreti", LPSR Mākslas muzejs, Rīga,
Latvija
Tēlotājas mākslas izstāde
"Mēs ceļam komunismu, veltīta 40. gadadienai kopš padomju varas
atjaunošanas
Latvijā, izstāžu zāle "Latvija", Rīga, Latvija
Latvijas PSR Mākslas
muzeja 75 gadu jubilejai veltīta izstāde, LPSR Mākslas muzejs, Rīga,
Latvija
1979 Latviešu padomju glezniecības izstāde, Panevežas novadpētniecības
muzeja izstāžu pils, Paneveža, Lietuva
1978 Rostokas, Rīgas un Ščecinas mākslas izstāde, Rostokas izstāžu zāle,
Rostoka, VDR
4. Baltijas republiku glezniecības
triennāle, Lietuvas Mākslas muzejs, Viļņa, Lietuva
8. Berlīnes brīvā mākslas
izstāde, Berlīnes pilsētas izstāžu zāle, Rietumberlīne, VFR
1977 Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 60. gadadienai veltīta
tēlotājas mākslas izstāde "Zem Oktobra karoga",
LPSR Mākslas muzejs, Rīga, Latvija
LPSR Mākslinieku savienības 9.
kongresam veltīta izstāde, LPSR Mākslas muzejs, Rīga, Latvija
7.Berlīnes brīvā mākslas
izstāde, Berlīnes pilsētas izstāžu zāle, Rietumberlīne, VFR
1976 "Pašportrets krievu un padomju mākslinieku darbos", Valsts Tretjakova
galerija, Maskava, Krievija
PSKP 25. kongresam
veltīta tēlotājas mākslas izstāde, LPSR Mākslas muzejs, Rīga, Latvija
1975 Guntas Liepiņas, Maijas Tabakas, Leonīda Mauriņa un Bruno Vasiļevska
darbu izstāde, Dzintaru izstāžu zāle,
Jūrmala, Latvija
3. Baltijas republiku glezniecības
triennāle, Lietuvas Mākslas muzejs, Vilna, Lietuva
"Darbam slava", LPSR Mākslas muzejs,
Rīga, Latvija Starptautiskajam sievietes gadam veltīta glezniecības
izstāde
"Sievietes tēls latviešu padomju mākslā", LPSR Mākslas muzejs, Rīga,
Latvija
Vissavienības tēlotājas mākslas
izstāde "Darbam slava", centrālā izstāžu zāle "Manēža", Maskava, Krievija
1974 Vissavienības portretu izstāde "Draudzība", Lietuvas Mākslas muzejs,
Vilna, Lietuva; Baltkrievijas mākslinieku
savienības mākslas pils, Minska, Baltkrievija
Baltijas republiku ceļojošā
tēlotājas un dekoratīvi lietišķās mākslas izstāde, Neue Berliner Galerie
im Alten
Museum, Berlīne, VDR; Rostokas izstāžu zāle, Rostoka, VDR; Nacionālais muzejs, Gdaņska,
Polija;
Szolnoki Galeria, Budapešta, Ungārija; Bratislava, Čehoslovākija; Prāga, Čehoslovākija; Varšava,
Polija;
Belgrada, Dienvidslāvija
Kopš 1974 piedalījusies republikas tēlotājas mākslas izstādēs 'Mākslas
dienas": LPSR Mākslas muzejs,
Rīga (1974-1978), izstāžu zāle "Latvija", Rīga (1981, 1986, 1988)
1973 "20 reālisti no Padomju Savienības", 3. starptautiskā mākslas skate,
Diseldorfa, VFR
"1972-1973. gada jaunieguvumi.
Glezniecība. Izstāde no LPSR Mākslas muzeja fondiem",
LPSR Mākslas muzejs, Rīga, Latvija
Kopš 1973 piedalījusies gadskārtējās "Rudens" izstādes Latvijā: Liepājas
vēstures un mākslas muzejs, Liepāja,
LPSR Mākslas muzejs, Rīga (1976, 1979); Aizrobežu mākslas muzejs, Rīga
(1977-1978); izstāžu zāle "Latvija",
Rīga (1980-1984, 1986-1987); Valsts Mākslas muzeja izstāžu zāle "Arsenāls",
Rīga (1990, 2002)
Dzīves mirkļi ...
Maija Tabaka un Tatjana Suta
personālizstādes atklāšanā Zinību namā. 1980.+
Foto: Marģers Mrtinsons.
Maija Nora Tabaka. Bērzu birzs. 1987.
Mākslinieces viesošanās Jēkabpilī
Foto no galerijas "Mans's" arhīva
Maija Nora Tabaka. Baltās čigānietes. 1991.
Izstādes darbi
Latvijas Nacionālā mākslas
muzeja kolekcija
1. Dīķis. a/e,
175x190, 1991.g.
Dīķis. Fragmenti
2. Čigānu
karalis. a/e, 175x190, 1991.
Čigānu karalis. Fragmenti
Čigānu karalis.
Fragments
3. Baltās čigānietes. a/e, 140x181, 1991.
Baltās čigānietes. Fragments
Baltās
čigānietes. Fragmenti 4. Bērzu birzs. a/e, 175x200, 1987.
Bērzu birzs.
Fragmenti.
5. Tīna. a/e,
170x210, 1977.
Tīna. Fragmenti.
Tīna. Fragments.
Latvijas Mākslinieku
savienības muzeja kolekcija
6. Skumjā
Regīna. a/e, 174x135, 1986. Skumjā Regīna.
Fragmenti
Skumjā Regīna.
Fragments.
7. Mātes brālis. a/e, 170x135, 1986. Mātes brālis. Fragments
Mātes
brālis. Fragmenti
8. Cilvēki pilsētā. a/e, 170x130, 1982.
Cilvēki pilsētā.
Fragmenti
Zuzānu kolekcija
9. Čigāni naktī.
a.e, 200x215, 1988.
Čigāni naktī. Fragmenti.
Čigāni naktī.
Fragmenti.
10. Uz kraujas.
a/e, 180x140, 1991. Uz kraujas. Fragmenti.
Uz kraujas.
Fragments
11. Leģenda. a/e, 180x140, 1991. Leģenda. Fragments.
Leģenda.
Fragmenti. 12. Serenāde. a/e, 175x189,5, 1991.
Serenāde.
Fragmenti
13. Kimono. a/e,
145x109,5, 1991. Kimono. Fragmenti
14. Estēts. a/e,
145x109,5, 1991. Estēts. Fragmenti
15. Vārti. a/e,
130x116, 1990.
Vārti. Fragmenti.
16. Meža meita.
a/e, 132x182,5, 1992.
Meža meita. Fragmenti.
17. Inese. a/e,
130,5x145,5, 1987.
Inese. Fragments.
18. Pils dārzs. a/e, 135x106, 2002.
Pils dārzs.
Fragments.
19. Ledus siena/Vēsums. Gundegas Repšes portrets. a/e. 110x146, 1994.
20.
Eiropa (Eiropas nolaupīšana. Gundegas Repšes portrets). a/e, 90x185, 1994.
Eiropa
(Eiropas nolaupīšana. Gundegas Repšes portrets). Fragmenti.
21. Peldētāja.
a/e, 89x185, 1994.
Peldētāja. Fragmenti.
22. Flamingo.
a/e, 90x130, 2006.
Flamingo. Fragments.
23. Līgo svētki Vecrīgā. a/e, 110x145, 2001.
Līgo svētki
Vecrīgā. Fragmenti.
Galerijas "Mans's" un citu
kolekciju darbi
Siltums ziemā.
a/e, 138x148, 2007.
Siltums ziemā. Fragmenti
Siltums ziemā.
Fragments
Pasaules mala. a/e, 150x142, 2010. Pasaules mala.
Fragments.
Pasaules mala.
Fragmenti.
26.Bērns, kas rāda mēli. a/e, 147x147, 2008.
Bērns, kas rāda
mēli. Fragmenti.
27. Dzejnieks.
a/e, 118x137, 2002.
Dzejnieks. Fragmenti.
Dzejnieks.
Fragments
Buršanās. a/e, 150x166, 2012.
Buršanās. Fragments
Buršanās.
Fragmenti.
29. Māja kalnā. a/e, 190x160, 2012.
Māja kalnā.
Fragmenti
30. Lidojums.
a/e, 171x126, 2012. Lidojums.
Fragmenti
31. Pasaka. a/e,
119x100, 2009.
Pasaka. Fragmenti
Pasaka.
Fragments
32. Āzis dārzā. a/e, 110x110,2012.
Āzis dārzā. Fragments
Āzis dārzā.
Fragments
33. Mazulis. a/e, 106x137, 2003.
Mazulis. Fragments
Mazulis.
Fragmenti
34. Māsas. a/e, 100x80, 2011.
Māsas. Fragmenti
35. Skūpsts. a/e, 100x80, 1999.
Skīupsts. Fragments.
36. Ceļš. a/e, 94x147, 2009.
Ceļš. Fragmenti
37. Amerikas skulptūra. a/e, 120x100, 2015.
Amerikas skulptūra. Fragmenti
38. Hāra parks II. a/e, 120x100. 2013.
Hāra parks II. Fragments.
39. Rūta un Santa.a/e, 145x95, 2009.
Rūta un Santa. Fragmenti
40. Grafiti.a/e, 90x120, 2019.
Grafiti. Fragmenti
Grafiti. Fragments
41. Helovīns. a/e, 90x120, 2015. Helovīns. Fragments
Helovīns. Fragments
42. Šķelme. a/e, 70x90, 2012. Šķelme. Fragments
Šķelme. Fragments
43. Nepazīstamais. a/e, 560x80, 2017.
44. Draudzenes. a/e, 59x104, 2004.
Draudzenes. Fragmenti
45. Ikibana. a/e, 60x70, 2011.
Ikibana. Fragmenti
46. Tautas svētki. a/e, 69x118, 2003. 47. Hāra parks I. a/e, 60x80, 2013.
48. Kaktusu dārzs. a/e, 50x75, 2014.
49. Muzikanti. a/e, 60x80, 2022.
50. Venēcija. a/e, 80x60, 2022. 51. Vētra. a/e, 135x175, 2012.
Vētra. Fragmenti.
52. Opera. a/e, 195x134, 1996.
Opera. Fragmenti
Opera. Fragmenti
53. Marmora kalni. a/e, 145x170, 2011.
Marmora kalni. Fragments.
Marmora kalni. Fragments.
54. Kolizejs. a/e, 136x170. 2011.
Kolizejs. Fragments.
Kolizejs. Fragmenti
55. Saulriets. a/e, 89x134, 2025.
56. Kalifornijas dārzs. a/e, 90x120, 2015.
57. Osta. a/e, 100x120, 2016.
58. Dāma ar bērnu. a/e, 100x1210, 2016.
59. Spāres. a/e, 100x120, 2014.
60. Īpašniece. a/e, 100x120, 2019.
61. Hāra parks. a/e, 100x120, 2013.
62. Elkdievība. a/e, 100x136, 2002.
Elkdievība. Fragments.
63. Nolūzušais koks. a/e, 100x135, 2002.
Nolūzušais koks. Fragmenti
64. Garais. a/e, 100x80, 2023.
65. Lauku māja. a/e, 120x90, 2019.
66. Tautas svētki II. a/e, 120x90, 2015.
67. Kaislības. a/e, 120x100, 2014.
68. Prāga. a/e, 80x70, 2023.
69. Sports. a/e, 80x60, 2023.
70. Ceļotāja. a/e, 80x60, 2022
71. Balerīna kosmosā. a/e, 80x60, 2023.
72. Kaimiņš. a/e, 70x60, 2023. 73. Maskas I.
a/e, 70x110, 2022
74. Parks. a/e, 70x110, 2023.
75. Vērotājs. a/e, 60x80, 2022
76. Maskas II. a/e, 60x80, 2022
77. Pļava. a/e, 60x80, 2021.
78. Zēns ar tīģeri. a/e, 70x80, 2024
79. Gulošā. a/e, 60x70, 2023.
80. Jubileja. a/e, 60x50, 2024.
81. Rozes. a/e, diam. 50 , 2024
Rozes. Fragments
Mājas lapa tiks papildināta. Ienāciet
vēlāk! |